Vietvaru vadītāji apgalvo, ka nekādi pasākumi nenotiek tāpēc, ka ir pašvaldību priekšvēlēšanu laiks.
Vietvaru vadītāji apgalvo, ka nekādi pasākumi nenotiek tāpēc, ka ir pašvaldību priekšvēlēšanu laiks. Manuprāt, aktivitātes ir acīmredzamas, jo pēkšņi pēdējās nedēļās daudzi ministri āvuši kājas un apciemojuši lauku rajonus. Piemēram, pagājušajā nedēļā Misā uz konferenci “Bauskas rajons ceļā uz informācijas sabiedrību” bija ieradies īpašo uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās Jānis Reirs.
Konferencē daudz tika spriests par informācijas un zināšanu sabiedrības iedzīvināšanu Latvijā. Iespējams, ka visa informācijas sabiedrība bija sapulcējusies Misas kultūras nama zālē, bet ārā bija tā tautas daļa, kurai nav ne jausmas, kas ir informācijas sabiedrība. Informācijas sabiedrības jautājums pēdējā laikā izskan arvien biežāk. Var jau domāt, ka Latvijā šādas sabiedrības jautājumi tiek mērķtiecīgi virzīti un situācija ir uzskatāma par normālu. Taču ir arī daudz kritiķu, kas teic, ka nekādas epārvaldes un informācijas sabiedrības te nav.
Mūsu rajonā izveidots vienotais informācijas tīkls, bet vai tas darbojas? Mana kolēģe pagājušonedēļ pūlējās aizsūtīt informāciju uz lauku skolām, taču viss velti. Izglītības darbinieces vēstīja, ka epasts nedarbojas jau nedēļām ilgi. Firmas pārstāvji, kas apkalpo šo tīklu, uzsver, ka lietotāji paši vainīgi, jo sistēmā pieļauj vīrusu iekļuvi, kas automātiski bloķē arī pašu tīklu. Konferencē satiktie Rēzeknes rajona informāciju tehnoloģijas pārstāvji norādīja, ka Bauskā šajā jomā atklāti ir iedibināts monopolstāvoklis, un, kamēr pašvaldība uzticēs visu vienam pārvaldītājam, šie sarežģījumi ar tīklu turpināsies. Arī Rēzeknē kādu laiku bija problēmas ar surogātpastu, taču, uzstādot papildu filtrus serverim, tās tika novērstas.
Informācijas sabiedrības ideja nav peļama, jo tā patiešām atvieglos valsts un pašvaldību institūciju komunikāciju, kā arī, cerams, šo iestāžu un iedzīvotāju saziņu. Elektronisko dokumentu izmantošana paātrinās iestāžu darbu, vienkāršos dokumentu apstrādi un uzglabāšanu.
Tikmēr edokumentu izmantošana Latvijas biznesa vidē vairs nav nekāds jaunums. Kā piemēru var minēt internetbankas, kur veikto maksājumu līgumi tiek apstiprināti, jo klients drīkst izdarīt bankas operācijas, tikai identificējot sevi ar unikālu paroles un identifikācijas koda kombināciju.
Īstos augļus elektroniskās pārvaldes jomā droši vien baudīs nākamā paaudze. Valstij jāsniedz cilvēkiem iespēja mācīties un tiekties uz to mērķi, kas saucas zināšanu sabiedrība. Tehnoloģijas šajā gadījumā ir tikai līdzeklis.
