Vēl trīs mēneši, un klāt būs kārtējie Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Divējādas izjūtas pārņem, iedziļinoties gatavošanās procesā.
Vēl trīs mēneši, un klāt būs kārtējie Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Divējādas izjūtas pārņem, iedziļinoties gatavošanās procesā. Kā vienmēr, valda uzspēlēts patoss, kas Latvijā droši vien kopš vecajiem Ulmaņlaikiem piemīt ikvienam nacionālo identitāti apliecinošam sarīkojumam. Ar to itin labi sadzīvo bezatbildība, jo pašlaik neviens nevar pateikt, kur notiks oficiālajā svētku programmā ierakstītie desmit deju lielkoncerti. Zināms vienīgi, ka “Daugavas” stadions ir avārijas situācijā. Alternatīvie varianti – “Skonto” stadions un Mežaparka Lielā estrāde – sabrukt, par laimi, negrasās, taču abu vietu platība ir daudz mazāka.
Līdz ar to dejotāju skaits svētku lielkoncertos varētu tikt krietni ierobežots. Sarūgtinājumu par to pauduši Bauskas rajona vairāku bērnu deju kopu vadītāji, kuru audzēkņi četrus gadus ļoti cītīgi apguvuši svētku repertuāru. Rajonā jau ir notikusi dejotāju atlases skates pirmā un otrā kārta, rezultāti kļūs zināmi tikai maijā, kad visos rajonos skates būs beigušās. Tad iegūtie punkti tiks skaitīti centralizēti. To desmitdaļas vai simtdaļas noteiks, kuras deju kopas iegūs tiesības piedalīties lielkoncertos Rīgā.
Šogad rajona deju kopu skatēs pat nejaušam vērotājam bija pamanāma izpildījuma kvalitatīvi augstāka pakāpe nekā pirms pieciem gadiem, kad notika atlase iepriekšējiem Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Mans – neprofesionāles – vērtējums sasaucas ar deju skates otrās kārtas valsts prestižās žūrijas pausto viedokli. No 50 iespējamiem punktiem vairāk nekā 40 tika piešķirts 11 deju kopām. Pavisam skatē piedalījās 50 kopu. No tām aptuveni divas trešdaļas ir tādas, ar ko var lepoties gan skolas, gan vietējās pašvaldības.
Negribas ieslīgt pesimismā, bet trūkst garantijas, ka visas 11 labākās kopas varētu kļūt par svētku dalībniecēm. Kurš pateiks bērniem, ka vainojams ir vietu trūkums “Skonto” stadionā vai Mežaparkā? Pārpildīts autobuss arī nevar uzņemt vairāk pasažieru, nekā paredz platība. Gan jau bērni sapratīs un varbūt pat nenojautīs, ka svētku prieks viņiem ticis liegts atbildīgos amatos esošu Rīgas “onkuļu un tantu” klajas bezatbildības dēļ. Gatavošanās skolu jaunatnes lielākajam sarīkojumam sākās jau 2001. gadā. Šajā laikā varēja ne tikai rekonstruēt “Daugavas” stadionu, bet arī uzcelt jaunu, daudzfunkcionālu būvi – ieguldījumu nākotnei. Bet kurš tad ķēpāsies ar bērnu lietām? Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki taču nav pasaules čempionāts hokejā.
