Diāna Skripa un Signija Ātrena brauc no laukiem un mācās Bauskas 2. vidusskolā. Viņas mēdz uzsvērt, ka ir piederīgas tieši šai mācību iestādei. Abas jaunietes vada skolēnu līdzpārvaldi, taču šogad viņas absolvēs vidusskolu.
Diāna Skripa un Signija Ātrena brauc no laukiem un mācās Bauskas 2. vidusskolā. Viņas mēdz uzsvērt, ka ir piederīgas tieši šai mācību iestādei.
Abas jaunietes vada skolēnu līdzpārvaldi, taču šogad viņas absolvēs vidusskolu. Diāna zinības apgūst krievu valodā, Signija – latviešu valodā.
Savā skolā un ārpus tās
Pedagoģe Valentīna Ļeontjeva raizējas: “Kā es bez viņām iztikšu? Tik enerģiskas, atsaucīgas un izpalīdzīgas meitenes, abām vienmēr ir kāda ideja. Viņas spēs izdarīt vajadzīgo tūlīt un tagad, domās, kā paveikt.” Skolotāja konsultē skolēnu līdzpārvaldi, tādēļ viņai ir bažas par šī darba turpinātājiem, kurus jau gatavo pārņemt stafeti.
Sastopot Diānu un Signiju, vispirms pārsteidz viņu atvērtība, dzirkstīgums, ar kādu raisās stāstījums par sabiedrisko dzīvi un sevi. Pagājusī nedēļa abām bijusi neparasta. Meitenes Rīgā piedalījās sabiedriskās organizācijas “Latvijas Skolēnu padome” dibināšanas kopsapulcē. Pirms joku dienas, 1. aprīļa, organizēja kopīgu vakaru Bauskas mācību iestāžu aktīvajiem jauniešiem. Viņi darbojas jaunatnes lietu komisijā, kas izveidota pilsētas Domes paspārnē. Komisijas vadītāja Sigma Strautmale bilst: “Žēl, tikko mums izveidojusies komanda, bet viss atkal būs jāsāk no jauna. Diāna un Signija ir superīgas meitenes, jauniešu valodā izsakoties.”
Nodarbībās labprāt diskutē
Bauskas 2. vidusskolas skolēnu līdzpārvalde aizpagājušajā gadā tika atzīta par labāko rajonā. Mūsu rajona Bērnu un jauniešu centra metodiķe Līga Kirilko skaidro: “Atzinībai ir arī savas saistības, skolēniem uzticam vadīt līderu skolu. Pirmie šo darbu sāka iecavnieki, šajā mācību gadā ar līdzaudžiem strādā Bauskas 2. vidusskolas audzēknes.”
Signija spriež: “Šķiet, mums ar Diānu izdevās piesaistīt citu skolu līderus. Varbūt izklausīsies, ka lielos, bet jau pirmajā nodarbībā atstājām par sevi labu iespaidu. Sākām ar domu – mēs visi esam vienādi, neizceļam sevi, jūtamies kā savējie. Jau tiekoties sacījām: “Sveiki!”, nevis “Labdien!”, kam ir oficiāla pieskaņa. Visiem kopā ir interesanti diskutēt, izmantojam piemērus no skolēnu ikdienas. Arī joki palīdz atraisīties.” Diāna piemetina: “Negaidījām, ka par mūsu darbu līderu skolā būs tik labas atsauksmes. Aptaujas vērtējums bija ļoti patīkams.”
Diāna neslēpj: “Ir gan pasīvi, gan aktīvi jaunieši, diemžēl darbīgo skaits tomēr ir mazāks. Mūsu skolā šajā mācību gadā izveidotas divas līdzpārvaldes – no 5. līdz 7. un no 8. līdz 12. klasei. Vecumu grupas ir atšķirīgas, mēs konsultējam jaunākos, viņiem intereses ir citādākas nekā vecāko klašu audzēkņiem.” Signija domā: “Galvenais, tagad arī jaunāko klašu audzēkņiem ir iespēja izteikties, viņus uzklausa. Sporta konkursā viņi jau atraisījās, ļoti daudz paši izdomāja un izdarīja.”
Pilsētā kļūst drošākas
Signijas mamma dzīvo Ozolainē, Diānas ģimene – Pācē. Mācoties Bauskā, meiteņu ikdienai ir straujāki apgriezieni. Abas teic, ka pilsētas ritms raisījis drošību saskarsmē ar sabiedrību. Taču mājas abām ir patvērums, jo viņas, tāpat kā jebkuru cilvēku, skar nogurums, arī pesimistisks noskaņojums.
Kā meitenes atgūst līdzsvaru un možumu? Diāna bilst: “Man vajag darboties, pašai par sevi gādāt, lai tikai citi liek mierā. Brīvajās dienās man ir darbiņš. Es nevaru mājās mierīgi nosēdēt. Kad sanervozējos, uzkliedzu brālim. Nomierināties palīdz draugs, kurš pašlaik atrodas ārzemēs, taču mēs bieži sazvanāmies. Šīs sarunas man ir ļoti svarīgas.”
Signija stāsta: “Būtībā esmu kautrīga, taču sabiedriskais darbs mani iemācījis būt atraktīvai. Slikto omu gan cenšos nevienam nerādīt. Man reizēm ir tā, ka vajag izraudāties. Tad mājās asaras birst gandrīz vai bez iemesla, bet paliek vieglāk. Tādos brīžos klausos mūziku, man patīk dažādi stili. Dziedu sieviešu korī “Skalve”.
