Taksometrs ir ātrākais un dārgākais veids, kā nokļūt iecerētā vietā.
Taksometrs ir ātrākais un dārgākais veids, kā nokļūt iecerētā vietā.
Lai uzzinātu, kāda ir taksistu ikdiena, “Bauskas Dzīve” sarunājās ar pilsētas privātajiem šī darba veicējiem.
Darbs nogurdina
Vilnis apmēram 20 gadu strādā par taksistu. “Katram šī darba veicējam tā ir papildu peļņa. Vairāki strādā par ātrās palīdzības šoferiem. Pats savulaik biju nodarbināts ugunsdzēsējos, diemžēl tagad ar pensiju vien ir grūti iztikt,” skaidro Vilnis.
“Ļoti nogurdinoši ir no agra rīta līdz vēlai naktij nīkt mašīnā un nereti pat vairākas stundas gaidīt. Dienā vidēji ir trīs līdz četri braucieni. Naudas trūkuma dēļ cilvēki aizvien retāk izmanto taksi. Gadījies, ka pienāk vecāka lauku sieviete ar vairākiem iepirkumu maisiņiem. Uzzinot, ka līdz Gailīšiem būs jāmaksā 4,18 latu, viņa acis šausmās iepleš un atsakās braukt. Tad jau labāk trīs stundas gaidīšot autobusu,” stās ta taksists.
Klientus neapmāna
“Situācija ir satraucoša. Degvielas cena strauji paaugstinās, taču, ja mēs pacelsim tarifu, reti kurš izmantos tādus ekskluzīvus braucienus. Pieļauju, ka šis bizness mazpilsētā varētu iznīkt,” spriež Vilnis. Viņš ar savu autiņu stūrē divarpus gadu, nu esot piektais braucamais. “Daudz naudas jāizdod, lai auto uzturētu labā tehniskā kārtībā, taksometram divreiz gadā jāiziet tehniskā apskate. Nācies nomainīt skaitītājus, jo tie neatbilda Eiropas Savienības prasībām,” stāsta individuālais komersants Ingus Krots.
“Nelegālie autobraucēji, tā saucamie dušmaņi, mums atņem klientus. Vēl pirms dažiem gadiem regulāri pirmdienas rītos nācās vest pasažierus uz Rīgu. Tagad par braucieniem uz galvaspilsētu esam pat aizmirsuši. Labi, ja divos mēnešos reizi kāds izvēlas šo maršrutu,” skumst Vilnis.
Naudīgākā ir vasara, tad ārzemnieki bieži dodas uz Rundāles un Mežotnes pili. Mēneša sākumā, svētku dienās un nedēļas nogalē ir lielāks pieprasījums, cilvēki izklaidējas dažādos pasākumos. “Aizvedu klientus uz pirti, pēc tam norunājam, cikos jābūt pakaļ. Pasažierus neapmānu, ja pats netieku, aizsūtu citu kolēģi,” tā šoferis.
Uz sēdekļa atstāj protēzes
“Cilvēki biežāk taksometru izmanto pilsētas robežās, dodas arī uz Cerauksti, Lauktehniku un Codi. Daļa vīriešu, kuri samērā reti kur brauc, necenšas pirkt auto, bet izvēlas takša pakalpojumus. Tā viņi jūtas neatkarīgi. Prieks, ka vairums iereibušu cilvēku izmanto taksi, nevis paši sēžas pie stūres,” tā I. Krots.
Vilnim ir gadījušās domstarpības ar iereibušiem klientiem, dažkārt nākas saglabāt vēsu mieru, citreiz bez stiprāka vārda neiztikt. Taksometra vadītājs prasa ievērot uzvedības normas, nevēlas, ka auto salonā smēķē. Klients var izvēlēties, kura šofera pakalpojumus izmantot. Katram taksistam ir izveidojies savs pasažieru loks. Vilnis stāsta: “Dažkārt vecākas sievietes mašīnu vērtē pēc izskata. Viņām šķiet, ka, braucot vecākā autiņā, būs mazāk jāmaksā.”
Taksistam Vitautam Krotam desmit gados nācies piedzīvot, ka pasažieri salonā aizmirst dažādas mantas, piemēram, somiņu, brilles. Aizmāršīgākais uz aizmugurējā sēdekļa atstājis zobu protēzes. “Reiz uz Līdumu vedu kādu vīrieti. Sacīju, ka būs jāmaksā pusotra lata. Kāpjot ārā, pasažieris iedeva tikai latu. Lūdzu vēl 50 santīmu, bet vīrietis tikai noteica: “Es neko nedzirdu!” un aizgāja,” tā V. Krots.
***
uzziņai
– Dienā maksa par kilometru ir 30 santīmu, nakts stundās – 35 santīmi.
