Sākusies makšķerēšana atklātos ūdeņos. Lai mājās nebūtu jādodas bez loma, zivis vajag iebarot. Ēsma rosina zvīņaiņu apetīti un notur tās vienuviet.
Sākusies makšķerēšana atklātos ūdeņos. Lai mājās nebūtu jādodas bez loma, zivis vajag iebarot. Ēsma rosina zvīņaiņu apetīti un notur tās vienuviet. Vairums Latvijas copmaņu uzskata, ka labākus panākumus var gūt ar pašu gatavotu ēsmu.
Pieredzējuši makšķernieki veido savu pavārgrāmatu. Katru izbraucienu pieraksta. Vēlāk var izdarīt korekcijas gan ēsmas izvēlē, gan arī piederumos. Kā pieradināt zivis pie barības? Ir labi jāpārzina to garšas īpatnības. Ja iebarojamai ēsmai pievienota dzīvnieku valsts ēsma, tad tā ir kvalitatīvāka un ir lielākas cerības uz iespaidīgiem lomiem.
Dzīvnieku valsts ēsmas
Bieži lieto trīsuļodu kāpurus. No tiem zivis nebīstas, šie kāpuri zvīņaines piesaista ar krāsu. Arī ziemā kā iebarojamo ēsmu izmanto trīsuļodu kāpurus, īpaši asaru pievilināšanai. Pavasarī ķikurus pievieno putrai, bet ziemā tos met āliņģī.
Labus panākumus var gūt, ja ēsmai pievieno baltos gaļas kāpurus un šo masu ievieto speciālās barotavās. Zivju uzmanību piesaista gan smaržojoša ēsma, gan tārpiņi, kas cenšas izlīst no barotavas. Tos nereti ietonē ar biešu vai pārtikas krāsu. Taču tādus pašus panākumus var gūt arī ar dabiskajiem, tas ir, baltajiem kāpuriem. Iebarošanai var lietot veselas un sakapātas sliekas.
Sānpeldes un dafnijas dzīvā veidā ēsmai izmanto ļoti reti. Parasti vēzīšus izkaltē un tad pievieno veselus vai samaltus. Šo ēsmas sastāvdaļu lieto reti, jo kaltēti vēzīši ir visai dārgi.
Augu valsts komponenti
Kā komponentu iebarojamai ēsmai izmanto anīsa augļus un eļļu. Augļi jāsamaļ kafijas dzirnaviņās. Pārmērīga anīsa augļu vai eļļas izmantošana zvīņaines atbaida. Šī eļļa piesaista visas karpu dzimtas zivis.
Par pamatmasu var izmantot vecu, bet ne pelējušu maizi. Vispirms to izmērcē, tad samaļ un izkaltē. Šādi gatavota ēsmas pamatmasa noder, makšķerējot gultnes tuvumā. Manuprāt, nav sevišķas nozīmes tam, vai lieto baltmaizi vai rupjmaizi. Baltmaize zivis piesaista ar krāsu, rupjmaize – ar smaržvielām. Rupjmaizei pievieno dažādas garšvielas, arī ķimenes, kas izraisa zivju apetīti. Krievu izdevumi bieži vien piemin sausiņus, bet maltā maizīte tas pats vien ir.
Lēta iebarošanas ēsmas pamatbāze ir smalki samalti lopbarības graudi. Samaltus graudus uz mazas uguns vāra aptuveni 40 – 50 minūtes. Pārlieku aizrauties ar graudu pievienošanu nevajag, jo vārot tie uzbriest. Pietiek, ja pievieno tikai 30% no pamatmasas.
Izmanto arī riekstu augļus, eļļu un raušus. Riekstus (attīrītus vai neattīrītus) grauzdē, tos nedrīkst piededzināt. Ļauj atdzist. Ja rieksti nav attīrīti, tos samaļ gaļasmašīnā. Ja nepieciešams, to var darīt vairākas reizes. Ja rieksti ir attīrīti, tos samaļ kafijas dzirnaviņās. Šādi sagatavotus riekstus tur slēgtā traukā vai polietilēna maisiņos vēsā vietā. Glabāšanas laiks – viens līdz divi mēneši. Riekstus nevajag ilgi glabāt, jo tie kļūst rūgteni. Rieksti ēsmai neļauj salipt, tā kļūst irdena un lieliski sevi apliecina stāvošos un līdz 1,5 metru dziļos ūdeņos.
Riekstu eļļu pielej tikai tad, ja ēsmai nav pievienoti rieksti. Parasti nelej vairāk par procentu no kopējās sausās masas. Jebkuru eļļu ieteicams pievienot sausai masai un kārtīgi samaisīt, pēc tam pielej ūdeni.
Riekstu rauši ir līdzīgi saulespuķu raušiem. Pirms pievienošanas rauši jāapstrādā. Sasmalcinātus raušus ievieto katlā ar ūdeni un uz mazas uguns vāra aptuveni četras piecas stundas, līdz tie pārvēršas irdenā masā. Tikai tad tie ir gatavi lietošanai. Rauši eļļu satur minimāli, tādēļ var pievienot riekstu vai kādu citu smaržvielu. Rieksti un to eļļa piesaista raudas, pličus un karūsas. Ēsmai izmanto arī rapšu sēklas (miltus) un eļļu.
Par citām iebarojamām ēsmām varēsit lasīt kādā no turpmākajiem “Bauskas Dzīves” numuriem.
***
Padomi
Iebarojamo ēsmu receptes:
– Ļoti viegli un ātri pagatavojama iebarojamā ēsma, kura lieliski noder straujā ūdenī. Pamatā ir briedinātas un sautētas grūbas, rīsi, kā arī samalti lopbarības graudi.
Maisot vāra aptuveni 30 minūtes. Pēc tam pievieno mannas vai kukurūzas putraimus. Vāra uz lēnas uguns vēl 15 – 20 minūtes. Kad pamatmasa gatava, var pievienot arī smaržvielas – vanilīnu vai tā cukuru, samaltus anīsa augļus, saulespuķu raušus vai grauzdētas un maltas saulespuķu sēklas.
– Par galvenajiem komponentiem tiek ņemtas uz pannas grauzdētas divas glāzes saulespuķu vai kaņepju sēklu. Rodas tāda kā miltu masa. Nedrīkst piededzināt, jo tad tās kļūst rūgtenas. Vēl siltas tās samaļ gaļasmašīnā.
Tad ņem vienu glāzi noskalotu graudu un ieber divās glāzēs verdoša ūdens, vāra astoņas līdz desmit minūtes. Pievieno divas ēdamkarotes cukura un vienu ēdamkaroti nerafinētas saulespuķu eļļas. Turpina vārīt, līdz graudi ir mīksti. Gatavai putrai pievieno piecus pilienus kanēļa eļļas vai pulveri un iepriekš sagatavotus miltus. Visu kārtīgi samaisa, līdz rodas halvai līdzīga masa. Krastā ieteicams pievienot mālus, lai iebarojamās pikas būtu smagākas. Šo mīklu nosaucu par “Papagaili”, jo aktīvas kļūst vai visas tuvumā esošās baltās zivis.
