Piektdien pie vienas no Bauskas aptiekām satiku pazīstamu pensionāri ar kabatlakatiņu rokā. «Iesnas?» līdzjūtīgi apvaicājos, bet viņa atmeta ar roku un neslēpa asaras.
Piektdien pie vienas no Bauskas aptiekām satiku pazīstamu pensionāri ar kabatlakatiņu rokā. “Iesnas?” līdzjūtīgi apvaicājos, bet viņa atmeta ar roku un neslēpa asaras.
Ģimenes daktere atsūtījusi uz Bausku pie ārsta. Tas izrakstījis receptes. Ja nopirkšot visas zāles, nepaliks santīmi autobusa biļetei, lai tiktu uz mājām.
Jaunā kārtība un maksājumi par veselības aprūpi, kas 1. aprīlī ieviesti Latvijā, sarūgtinājuši gandrīz visus. Savas izjūtas pacienti neslēpj arī poliklīnikas reģistratūrā un slimnīcas uzņemšanas nodaļā. Ja par veselības aprūpes reformu sauc to, ka tagad pacientam pašam par daudz ko jāmaksā vairāk nekā līdz šim, apmierinātību nav ko gaidīt. Kā karsti tauki no pannas uzsprakšķ asumi ārstu un pacientu attiecībās, jo nevienu apmierināto vismaz man nav nācies sastapt.
Man ļoti žēl, ja 1. aprīļa “Bauskas Dzīvē” publicēto informāciju par šīm pārmaiņām daži lasītāji uzskata par naudas plēsējus slavinošu rakstu. Ne uz to pusi, jo man to pieņemt ir tikpat grūti kā jums. Taču tāpēc, ka mums tas nepatīk, nemainās reformas spēkā stāšanās datums.
Pašu radītu jucekli atskārtuši arī veselības aprūpē strādājoši ierēdņi. Nedēļu pēc reformas ieviešanas mēneša laikā tajā nākamos labojumus sola ieviest Veselības ministrija. Vajadzīgi nepārprotami kritēriji, kad īsti var un kad nevajadzētu saukt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Lai nebūtu domstarpību, ja par nepamatotu izsaukumu no pacienta iekasējama samaksa. Vai ātrās palīdzības mašīnā turpat, kur nestuves, žņaugs, atdzīvināšanai un dzīvības uzturēšanai nepieciešamā aparatūra, tagad būs arī kases aparāts?
Nauda disciplinēšot pacientus, tā uzskata veselības ministrs Gundars Bērziņš. Valsts fragmentāri nodrošinātajā veselības aprūpē nauda tiešām uzskatāma par maģisku līdzekli, turklāt tā jau gadiem ilgi darbojas efektīgāk nekā medikamenti. Maksā, un ārstēs. Kāpēc ministrs nerunā skaidru valodu? Tā, zvanot uz redakciju, ironiski sacīja kāds bērstelietis.
Cienījams dakteris man pirms dažām dienām vaicāja: “Ko cilvēki dara, lai ilgāk būtu veseli? Cik slēpju sliežu šoziem manījāt Bauskas tuvumā? Cik jūsu paziņas ir atmetuši smēķēšanu?”
Atbildēju, ka nevienu citu gadu uz rajona ceļiem nav gadījies redzēt tik daudz velosipēdistu kā šoziem. Taču tas neliecina par centieniem norūdīties. Ja laukā ir vairāk nekā desmit grādu zem nulles, braukt ar riteni nav nekāda izprieca. Salst, slīd. Dzīve kļuvusi skarbāka un skopāka.
