Konference «Vidusskolēnu tālākizglītības aktualitātes un problēmas Latvijā» 8. aprīlī notika Bauskas 1. vidusskolā. To organizēja 1. vidusskolas skolēnu līdzpārvalde.
Konference “Vidusskolēnu tālākizglītības aktualitātes un problēmas Latvijā” 8. aprīlī notika Bauskas 1. vidusskolā. To organizēja 1. vidusskolas skolēnu līdzpārvalde.
Uz tikšanos ar jauniešiem bija ieradies iespaidīgs skaits ciemiņu. Viņu vidū – Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vadošie speciālisti, Satiksmes ministrijas, valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” amatpersonas, astoņu augstskolu pārstāvji un studējoši jaunieši no Bauskas rajona.
Malda Ignatjeva, pilsētas 1. vidusskolas direktora vietniece, sacīja, ka šī ir plašākā mūsu rajonā organizētā konference par vidusskolēnu tālākizglītību. Augstskolu vadības un studentu atsaucība bijusi ļoti liela. Arī pilsētas 1. vidusskolas kādreizējie absolventi labprāt piekrituši jauniešus informēt par savu pieredzi, kas gūta, studējot dažādās augstskolās.
Skolēnu līdzpārvaldes pārstāve Laura Rozenbauma norādīja, ka viena konference par aktuālo tematu jau notikusi pirms dažiem gadiem, bet šoreiz iespējas iepazīties ar augstāko mācību iestāžu piedāvājumiem esot nesalīdzināmi lielākas.
Skolēnu līdzpārvaldes ziņojumā Sintija Keiša prezentēja pētījumu, kas veikts 1. vidusskolā, lai precizētu jauniešu prioritātes augstskolu izvēlē. Laika posmā no 2000. līdz 2004. gadam gandrīz nemainīgi pirmajā vietā atrodas Latvijas Universitāte (LU), bet pārējā vietu sadalījumā ik gadu ir vērojamas pārmaiņas. Piemēram, 2004. gadā visvairāk 1. vidusskolas beidzēju izvēlējās nevis LU, bet gan Rīgas Tehnisko universitāti.
Otrajā vietā ir Latvijas Lauksaimniecības universitāte, bet trešajā – Banku augstskola. Daudzi baušķenieki par veiksmīgu izvēli uzskata studijas Vidzemes augstskolā, Latvijas Kultūras akadēmijā, Baltijas Krievu institūtā. Visvairāk jauniešu apgūst sociālās zinības, svešvalodas, informācijas tehnoloģijas, ekonomiku, uzņēmējdarbību.
Tomēr IZM Augstākās izglītības nodaļas vadītāja Velta Vikmane brīdina: “Statistika rāda, ka Latvijā katrs otrais jaunietis studē sociālās zinības, un šī tendence nemainās gadiem ilgi. Minētajā kategorijā ietilpst arī jurisprudence, ekonomika, uzņēmējdarbības vadība un citas specialitātes. Jau tagad valstī ir vērojama juristu pārpilnība, un viņiem kļūst aizvien grūtāk atrast darbu. Ja jūs izvēlēsities sociālās zinības, tad jārēķinās, ka izredzes darba tirgū ar katru gadu pasliktināsies.”
Jauniešu jautājumi liecināja, ka viņu priekšstati par studijām ir vispārīgi un galvenokārt balstīti uz augstskolu reklāmās gūto informāciju, tostarp ļoti svarīgas nianses palikušas bez ievērības. Neziņu centās kliedēt Velta Vikmane: “Jautājums par to, kurā augstskolā studēt, nav galvenais. Daudz svarīgāk ir noskaidrot, kādam domāšanas tipam katrs pieder. Tādi ir divi – domātāji, kuri interesējas par teorijām, bet par visu šaubās, un mērķtiecīgi praktiskas darbības cilvēki. Iesaku noskaidrot savu domāšanas tipu un neizraudzīties profesijas, kas jums galīgi nav piemērotas.”
IZM Augstākās izglītības departamenta direktors Jānis Čakste sniedza izsmeļošu skaidrojumu par augstākās izglītības trim pakāpēm un rosināja jauniešus pārvērtēt attieksmi pret koledžām – pirmā līmeņa augstākajām profesionālās izglītības iestādēm. Viņš uzsvēra arī atšķirību starp akadēmiskām un profesionālām bakalaura programmām: “Akadēmiskajās programmās nav paredzēta prakse, jo mērķis ir sagatavošana studijām maģistrantūrā. Savukārt profesionālās programmas nodrošina praksi un profesionālas kvalifikācijas iegūšanu.”
Vidusskolēni konferenci atzina par ļoti interesantu un lietderīgu. Gatim Bogdanovam, 1. vidusskolas izlaiduma klases audzēknim, visvērtīgākā šķitusi studentu dalīšanās pieredzē un IZM speciālistu analītiskā informācija par situāciju augstākajā izglītībā valstī.
***
Fakti
– Pēc studējošo skaita Latvija atrodas 2. vietā pasaulē (aprēķinos izmantots indekss, nosakot studentu skaitu uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju).
– Valstī ir vairāk nekā 30 augstskolu. Puse no tām ir valsts, pārējās – privātas.
– Budžeta vietu skaits valsts augstskolās ir 30% no studējošo kopskaita.
– Kopš 2004. gada studiju kredīta saņemšanai ir nepieciešams tikai viens galvotājs.
– Latvijā visvairāk trūkst dažādu nozaru inženieru, elektronikas, dabas zinātņu, informācijas tehnoloģiju speciālistu. Tās visas ir nozares, kas ražo produktus ar augstu pievienoto vērtību.
