Saulaines profesionālās vidusskolas trīs audzēknes – Aija Oša, Guna Greivule un Ļena Trofimova – šī gada februārī un martā apmeklēja Franciju, dažas dienas kavējās Parīzē un izturēja prakses laiku Leparakletas tehniskajā skolā.
Saulaines profesionālās vidusskolas trīs audzēknes – Aija Oša, Guna Greivule un Ļena Trofimova – šī gada februārī un martā apmeklēja Franciju, dažas dienas kavējās Parīzē un izturēja prakses laiku Leparakletas tehniskajā skolā.
Tā bija pirmā saulainiešu vizīte franču zemē. Jaunais sadarbības partneris iegūts, vidusskolai iesaistoties L. da Vinči projektu konkursā. Par redzēto un uzzināto meitenes stāsta plašāk.
Jāprot novērtēt arī vīnus
Turp lidojām kopā ar franču valodas skolotāju, vēlāk vakarā mums pievienojās skolas direktors un trīs pedagogi. Parīzē redzējām daudz ko interesantu. Trešā diena sākās ar lauksaimniecības izstādes apmeklējumu. Izstaigājām lielu zāli, bija arī iespēja nogaršot Francijā izslavētos pūdētos sierus. Es gan par tiem nejūsmoju.
Lauksaimniecības izstādes laikā bija organizēti dažādi konkursi. Dzīvnieku vērtēšanā es nepiedalījos, bet jutu līdzi savai komandai. Mēs, divas meitenes, bijām pieteiktas vīnu testēšanas konkursā, kas ritēja divās daļās. Vispirms vajadzēja degustēt vīnus un pateikt, kurā gadā tie ražoti, kāds to nosaukums, kurā reģionā gatavoti. Bija jānorāda arī vīnogu šķirne. Konkursa otrajā daļā atkal degustējām vīnus un vērtējām tos.
Kopā ar citu valstu studentiem piedalījāmies preses konferencē. Pēc tam braucām uz Leparakletas skolu, kur mums bija organizēta prakse. Iekārtojāmies istabiņā, kurā dzīvojām visu prakses laiku. Kopmītnes atrodas skolā. Nākamajā rītā bija ekskursija pa mācību iestādi, iepazināmies arī ar tās darbiniekiem. Vakarā tikāmies ar dažiem skolotājiem un trīs studentiem, kuri brauks uz Latviju praksē. Četri studenti nebija ieradušies, jo slikto laika apstākļu dēļ (sniegs un sals) skolā drīkst neierasties ar vecāku atļauju.
Prakses dienas pagāja skolas ēdnīcā, šeit biju aizņemta no pulksten 7 līdz 14. Pavāri, ar kuriem es strādāju, mani vienmēr mēģināja sasmīdināt ar dažādiem jociņiem. Pirmajā prakses dienā mani iepazīstināja ar ēdnīcas noliktavu, tehnoloģijām un iekārtām.
Vajadzēja pagatavot salātus, saldos ēdienus, salikt sierus uz šķīvīšiem un sakārtot visu nākamās dienas brokastīm. Palīdzēju veikt arī citus mazus darbiņus.
G. GREIVULE
Jaukas brīvdienas franču ģimenēs
Gandrīz piecas dienas dzīvojām Parīzē. šajā laikā apskatījām Eifeļa torni, Luvru, Parīzes Dievmātes katedrāli, bijām Monmartrā un Disnejlendā. Tās bija neaizmirstamas dienas. Apmeklējām gadskārtējo lauksaimniecības izstādi, kuras laikā bija organizēts konkurss arī Eiropas Savienības jauno dalībvalstu skolu audzēkņiem.
Pēc Parīzes mēs devāmies uz Leparakletas skolu, kas nodarbojas ar lauksaimniecību. Tai pieder ferma, kurā es praktizējos. Strādāju kopā ar studentiem, jo gandrīz visus darbus tur veic jaunieši. Man bija liels prieks darīt visu, jo franču studenti palīdzēja un bija ļoti atsaucīgi. Prakses laikā labprāt strādāju pie zirgiem, tie ir mani mīļākie dzīvnieki.
Leparakletas skolas audzēkņi vēlējās vairāk uzzināt par Latviju un mūsu skolu. Jaunieši daudz stāstīja par sevi, savu pilsētu un skolu. Ar studentiem un skolotājiem sarunājos gan angliski, gan franciski. Es ar viņiem sapratos, un komunicēšanās nesagādāja grūtības.
Brīvdienas pavadīju ģimenēs, visas bija ļoti laipnas un viesmīlīgas. Tā uzzināju vairāk par franču ģimenes kultūru un paražām. Katra saime rūpējās, lai mans brīvais laiks būtu aizraujošs. Mēs kopā devāmies uz pludmalēm, lai atpūstos, uz tuvākiem ciematiem, lai apskatītu ievērojamākās vietas u. c.
Mums bija organizēta ekskursija uz Šampaņas provinci. Tur es pirmo reizi redzēju lielos vīnogu laukus un vīna pagrabus.
Es esmu ļoti pateicīga savai skolai, ka ir tāds projekts, kas dod iespēju papildināt zināšanas un praktizēties ārzemēs. Apmaiņas programma man deva lielāku pašpārliecinātību un patstāvību.
Ļ. TROFIMOVA
Uzaicina vasarā braukt ciemos
Francūžiem ir izsmalcināta ēdienkarte. viņiem nav svarīgi, ko ēd, galvenais ir tas, kā viņi ēd, jo maltītei paredzēts ilgs laiks. Arī skolā audzēkņiem pusdienas ilga pusotru stundu.
Man bija ļoti laba prakses vieta. Stažējos par sekretāri studentu informācijas centrā. Bija jāiemācās strādāt, rakstot franču valodā, jo burtiem klaviatūrā citādāks novietojums. Sākumā gāja grūti, tas bija gluži tāpat kā no jauna mācīties rakstīt.
Es veidoju “Le Parclet” skolas gidu grāmatu franču valodā. Tas bija mans prakses galvenais uzdevums, un domāju, ka to es paveicu godam.
Man ļoti patika dzīvot Francijā, pat aizraujas elpa, kad atceros fantastiskos ēdienus. Nedēļas nogali pavadīju franču ģimenē, un man izveidojās ļoti labas attiecības. Vasarā esmu uzaicināta braukt ciemos, un es to noteikti arī darīšu.
Saku lielu paldies mūsu skolai un pedagogiem, ka es biju to laimīgo vidū, kuri uzturējās Francijā un baudīja tās ļaužu viesmīlību.
A. OŠA
