Pēc mēneša, 12. maijā, apritēs 90 gadu, kopš Īslīces pagasta Ādžūnos piedzima talantīgais tautas mākslinieks Teodors Karaša.
Pēc mēneša, 12. maijā, apritēs 90 gadu, kopš Īslīces pagasta Ādžūnos piedzima talantīgais tautas mākslinieks Teodors Karaša. Viņa talants bija tik spožs un vēlme gleznot tik stipra, ka jauneklis izmantoja katru iespēju iegūt zināšanas, kaut arī līdzekļu trūkuma dēļ ceļš uz Mākslas akadēmiju viņam bija slēgts. Viņš kontaktējās ar sava laika slavenākajiem māksliniekiem, kuri prata novērtēt viņa dabas doto talantu un neliedza padomu. Ar to arī izskaidrojama vecmeistara Purvīša ietekme daudzos Teodora darbos.
Liela loma mākslinieka talanta izpausmē bija cilvēku un dabas mīlestībai. Būdams labs portretists, viņš arī samērā vienmuļīgajās dzimtās puses dabas ainavās prata saskatīt neatkārtojamu skaistumu, kuru ar mākslinieka otas vilcienu pārnesa uz audekla. Gleznošanai Teodors izmantoja visdažādākos materiālus, radot pāri par 4000 mākslas darbu. No savām gleznām mākslinieks šķīrās nelabprāt. Viņa dzīves laikā ne katram bija iespēja tās iegādāties. Tā kā mākslinieka laulība nebija svētīta ar bērniem, gleznas viņš uzskatīja par saviem gara bērniem un vēlējās tās saglabāt pie sevis.
Kolhozu laikos Teodors Karaša, būdams vienkāršs cilvēks bez izglītības, kopā ar citiem laukkopjiem strādāja ar lāpstu un dakšām. Taču, sākoties pavasara paliem un ābeļu ziedēšanas laikā, Teodors kolhoza darbos nebija noturams. Viņš nespēja pretoties aicinājumam un gadu no gada pilnveidoja dabas doto talantu. Teodoram par laimi, “Komunāra” kolhoza priekšsēdētājs Jānis Pelēķis bija gaišs cilvēks, kurš prata novērtēt mākslinieka talantu. Uzceļot kolhozā pirmo daudzdzīvokļu māju, dzīvoklis tika ierādīts arī vietējam māksliniekam, bet jaunuzceltajā klubā izbūvēta darbnīca ar izstāžu zāli.
Teodors jutās kā iecelts debesīs un mūža pēdējos gadus spēja dzīvot un radīt mākslas darbus atbilstošos apstākļos. Tad tautas mākslinieks jau bija ieguvis sabiedrības cieņu un mīlestību, kā arī ievērojamu mākslinieku atzinību. Viņa ziedošās ābeles kopā ar citu Latvijas mākslinieku darbiem reiz bija izstādītas Londonā. Kad Anglijas karaliene Elizabete izstādes rīkotājiem bija jautājusi, kas ir šīs brīnišķīgās gleznas autors, neviens tā arī nezināja nosaukt mūsu novadnieka Teodora Karašas vārdu, kurš nebija Mākslinieku savienības biedrs.
1975. gada 12. maijā “Komunāra” kolhozs jaunajā klubā rīkoja iemīļotā mākslinieka 60 gadu jubilejas svinības. Lai iemūžinātu šo pasākumu, ieradās televīzijas darbinieki, ievērojami mākslinieki, mākslas zinātnieki, arī vietējie viņa talanta cienītāji. Pie tādas uzmanības Teodors nebija pieradis. Pelnītā atzinība viņā izraisīja stresu, un mākslinieka sirds neizturēja. Par neizbēgamo šī cilvēka dzīvē liecina vien trauksme viņa pēdējos darbos, kas citkārt rāmajos dabas skatos ienes pārsteidzošu pārmaiņu ar vētras locītiem kokiem.
Komunārieši savu mākslinieku guldīja zemes klēpī Sarkaņu kapos. Lai tautā saglabātu viņa piemiņu, Teodora dzīvesbiedre vairāk nekā simts viņa labākos darbus uzdāvināja Tautas mākslas fondam. Tie glabājas Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā kopā ar viņa biezo skiču albumu.
Būdama Teodora Karašas mākslas cienītāja, uzņēmēja Emerita Buķele sakarā ar viņa 90. dzimšanas dienu savā viesu namā “Straumēni” sarīkojusi mākslinieka gleznu izstādi.
