Ziemu noglabātie ķirbji ir sagaidījuši brīdi, kad tie vai nu jāizmet, vai jāapēd.
Ziemu noglabātie ķirbji ir sagaidījuši brīdi, kad tie vai nu jāizmet, vai jāapēd.
Kafejnīcas “Pie Rātslaukuma” tehnoloģe Aina Pacēviča no ķirbjiem vāra tumīgu sautējumu.
“Ķirbju vajag tikpat, cik burkānu, vienādās attiecībās – papriku un sīpolus. Burkānus un sīpolus nelielā eļļas daudzumā apcep un sautē. Kad tie pusmīksti, pievieno papriku un sagrieztu ķirbi. Ja vajag, pielej mazliet ūdens. Sautē mīkstu, īpaši nemaisot, lai ķirbis galīgi neizšķīst. Mazliet sāls, piparu vai citu garšvielu, kad saknes gatavas, iemaisa tomātu mērci vai konservētus tomātus. Rudenī mērces vietā var likt applaucētus tomātus bez mizām. Laba piedeva pie jebkuras gaļas, sātīgs ēdiens veģetāriešiem. Vasarā mājās šādu sautējumu gatavoju ar kabačiem,” stāsta Aina. Ja kādam mājās ir liels ķirbis, kurš pašu spēkiem nav pieveicams, var vest uz kafejnīcu “Pie Rātslaukuma”.
Esmu cepusi ķirbi cepeškrāsnī. Ēdienu gatavo, izmantojot divus folijas gabalus, vienu ieklāj pannā, ar otru pārklāj ķirbi.
No sēklām attīrītu ķirbi ar visu mizu sagriež palielos gabalos, ierīvē ar sāli, pipariem, saspiestu ķiploku. Pārber ar sakapātiem zaļumiem. Ietin folijā, saritinot abu lapu malas. Cep 20 minūšu sakarsētā cepeškrāsnī, pēc tam vēl tikpat, noņemot virsējo foliju.
Tikpat labi šādi ķirbi var cept kā saldēdienu, pārkaisot ar kanēli un cukuru, kam pievienots mazliet citronskābes. Pasniedz ar medu, putukrējumu vai saldējumu.
