Mazais Mārtiņš saslima pirms Lieldienu brīvdienām. Ģimenes ārstei pieņemšana beigusies, aptiekas slēgtas. Kad Zaļās ceturtdienas vakarā temperatūra pietuvojās 40 grādiem, bērns kļuva slābans.
Mazais Mārtiņš saslima pirms Lieldienu brīvdienām. Ģimenes ārstei pieņemšana beigusies, aptiekas slēgtas. Kad Zaļās ceturtdienas vakarā temperatūra pietuvojās 40 grādiem, bērns kļuva slābans.
Uz gultas malas
“Zvanīju mūsu dakterei Inai Mortukānei. Lietojot medikamentus, temperatūra nekritās, norīvēju bērnu ar degvīnu, arī tas nepalīdzēja, termometrs rādīja gandrīz 41 grādu. Ap pusdeviņiem vakarā kopā ar vīru vedām dēlu uz slimnīcu. To sarunā pa tālruni ieteica ģimenes ārste, taču nosūtījumu tovakar nevarēju dabūt. Daktere sacīja, ka slimnīcā bērnam tūlīt veiks analīzes, pārbaudīs rentgenā, ārstēs,” stāsta Oksana, Mārtiņa mamma. Viņa uzskata, ka slimnīcā izjutusi nevērīgu attieksmi pret nepilnus divus gadus vecu bērnu.
Uzņemšanas nodaļā bijuši vairāki pacienti, kā pamanījusi Oksana, – iereibuši. Citu no cita šķīris plāns aizkariņš. Šķitis dīvaini, ka dežurējošā daktere nesteidzas vis pie bērna, bet izmeklē pieaugušos. Kad ārste pienākusi pie mazuļa, viņš kļuvis nemierīgs. Dakterei šķitis, ka zēns iespēris, viņa apvainojusies. Bērnu nodaļā mazais Mārtiņš nokļuvis ap plkst. 22. Nakti Oksana nosēdējusi pie gultiņas 3. palātā un vērojusi savu bērnu, kā māsiņa to ieteikusi. Zāles pret augsto temperatūru zēns bija saņēmis jau mājās, tāpēc nodaļā pirmajā naktī medikamenti nav doti.
Mājās labi guļ
Nākamajā rītā dežurējusi dēla daktere Ina Mortukāne. Viņa nozīmējusi vairākas zāles, bet bērns tās nav varējis iedzert, jo sāpējis kakls. Vīrs gājis sarunāt, lai dēlam veic rentgenu. Mārtiņa temperatūra lēkāja te augšup, te lejup, dēlēns mocījies – ne ēdis, ne gulējis, raudājis, atceras Oksana.
26. martā nodaļā dežurējusi bērnu ārste Aija Tērauda. Viņa izmeklējusi pacientu un ieteikusi palikt slimnīcā, kaut arī temperatūra mazinājusies. Taču Oksana nolēmusi bērnu no slimnīcas izņemt un doties mājās. “Mēs abi bijām izmocījušies, turklāt sapratu, ka īpaša palīdzība Mārtiņam netiek sniegta. Aizgāju no slimnīcas, nesamaksājusi 4,5 latus, ko no manis prasīja, jo uzskatīju, ka nav, par ko,” saka Oksana.
Ticis savā gultiņā, mazais Mārtiņš cieši aizmidzis un nogulējis vairāk nekā 20 stundu. Mājās pārlasot slimības vēsturi, Oksana pamanījusi, ka rentgena pārbaude 24. marta vakarā slimnīcā uzņemtam bērnam nozīmēta uz 29. martu, tātad piecas dienas pēc saslimšanas. “29. martā gāju pie mūsu dakterītes Inas Mortukānes uz pieņemšanu un sacīju, ka slimnīcā gan vairs negribētu nokļūt. Mārtiņš man ir trešais bērns, abi lielākie jau ir astmatiķi, zinu, ko nozīmē slims mazulis,” saka Oksana, kura savu sarūgtinājumu nolēmusi izteikt laikrakstā.
Novērtē objektīvāk
Uzklausījusi māmiņu, vēlējos dzirdēt mediķu vērtējumu. Daktere Ina Mortukāne vispirms sacīja, ka neredz iemeslu sacīt ko sliktu par slimnīcas bērnu nodaļu. Daktere I. Mortukāne atzīst, ka Oksana ir rūpīga mamma, kura pārdzīvo par saviem bērniem. Varbūt tāpēc viņai šķitis, ka dēls ir ļoti slims un tam nav pievērsta atbilstoša uzmanība.
Bērnu nodaļas vadītāja Rūta Eimusa nedežurēja vakarā, kad tika uzņemts mazais zēns. Sameklējusi pacienta aprūpes vēsturi, daktere secina, ka ārstēšana notikusi atbilstoši pacienta vecumam un saslimšanai. “Viņam ir bijis vīrusu izraisīts rīkles gļotādas un trahejas iekaisums, tātad kakla sāpes, ko vēlāk papildinājis klepus un paaugstināta temperatūra. Asins analīzes norāda uz mazasinību, bet plaušās saklausāmi atsevišķi pavadoši trokšņi, tas neliecina par plaušu karsoni,” skaidro R. Eimusa.
Vīrusu infekcijas dažādi ietekmē bērnus, cits jau ar 38 grādiem zaudē spēkus, dažam no 40 grādiem ir tikai sārti vaigi, bet citam sākas krampji. Kas būtu noticis, ja bērnam būtu kļuvis vēl sliktāk? “Tad viņš arī būtu saņēmis atbilstošu neatliekamo palīdzību. Mediķi slimību spēj novērtēt objektīvāk nekā mamma,” uzskata Rūta Eimusa.
Citi apmierināti
Diemžēl 3. palātā minētajās dienās bija slimnieki, tāpēc Oksanai nevarēja piedāvāt pašai savu gultu, saka nodaļas vadītāja. Arī sadzīves ērtības veido vecāku vērtējumu par ārstēšanu slimnīcā, atzīst nodaļas vadītāja.
Iztaujāju divas māmiņas, kuras kopā ar saviem mazuļiem tobrīd uzturējās bērnu nodaļā. Elīna Jegorova ar Tomu bija izvēlējusies iespēju izmantot paaugstināta komforta palātu. Viņa ar ārstēšanu bija apmierināta un uzsvēra, ka maksas palāta nenozīmē arī atšķirīgu aprūpi vai labākus medikamentus, lielāku uzmanību salīdzinājumā ar citiem pacientiem.
Parastā palātā sastapu Jeļenu Indāni, kas bija kopā ar divus gadus veco dēlu Normundu, kurš atveseļojas no plaušu karsoņa. Mammai ar bērnu bija jāguļ vienā gultā. Zēns ir ļoti kustīgs, un Jeļena atzina, ka bērns mediķus klausītu labāk bez viņas.
