Maģistrālā gāzes vada plīsums netālu no Valmieras pagājušajā nedēļā licis saspringt arī mūsu rajona iedzīvotājiem. Bauskas rajonu virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem arī šķērso maģistrālais gāzes vads.
Maģistrālā gāzes vada plīsums netālu no Valmieras pagājušajā nedēļā licis saspringt arī mūsu rajona iedzīvotājiem. Bauskas rajonu virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem arī šķērso maģistrālais gāzes vads.
Līdzās guļ divas caurules
Mūsu rajonā zemē paralēli ieguldītas divas caurules – vecākā ierakta 1962. gadā, jaunākā – 1983. gadā. Paredzēts, ka pa šīm caurulēm varētu plūst dabasgāze ar 55 bāru spiedienu. Taču reāli spiediens šeit ir ap 40 bāriem.
Akciju sabiedrības “Latvijas gāze” (LG) preses sekretārs Vinsents Makaris “Bauskas Dzīvei” sacīja, ka gāze pa šo vadu plūst virzienā no ziemeļiem un valsts robežu tā nešķērso. Tādējādi gāzes spiediens šeit parasti ir zemāks nekā, piemēram, Alūksnes rajonā, kur gāze pa caurulēm ienāk Latvijā. Lai arī gāzes vads no mūsu rajona tālāk izbūvēts līdz Viļņai un Panevēžai, pašlaik no Latvijas uz Lietuvu gāze pa to neplūst. Turklāt, guldot caurules, tām noteikta 200 metru drošības josla. V. Makaris piekrita, ka caurules dažviet ir vecas, taču uzņēmums tās regulāri pārbauda. Diagnostikas darbi pagaidām veikti posmos no Rīgas līdz Daugavpilij un no Pleskavas līdz Inčukalnam. LG līdz 2010. gadam plānojusi investēt vairāk nekā 30 miljonus latu maģistrālo gāzes vadu drošībai.
V. Makaris apstiprināja LG valdes priekšsēdētāja Adriana Dāvja intervijā Latvijas Televīzijai pausto apgalvojumu, ka caurule pie Valmieras plīsusi pa šuvi. Līdzīgas avārijas izslēgt nevar. LG, veicot pārbaudes, var konstatēt korozijas un metināšanas defektus, taču nespēj atklāt iebūvēto cauruļu metāla struktūras nepilnības.
Avārijas bijušas arī pie mums
LG Bauskas iecirkņa vadītājs Aivars Bērziņš sacīja, ka augstspiediena cauruļvads atrodas apmēram divus līdz trīs kilometrus no Bauskas robežas. Pirms Ārces tas ierakts zem maģistrāles A-7, aiz putnu fabrikas “Lielzeltiņi” šķērso Mēmeli un tālāk iet gar Codi augšup uz Iecavu. Caurules atrodas Iecavas rietumu pusē, pie rajona robežas atdalās atzars uz Kurzemi.
A. Bērziņš teica, ka pagaidām tiek ekspluatētas tikai jaunākās caurules, vecā līnija ir rezerves variants. Iespējams, ka nepieciešamības gadījumā nākamgad gāze pa caurulēm varētu plūst arī uz Lietuvu. Vietās, kur gāzes vads šķērso automaģistrāli vai upi, ierīkoti noslēguma krāni. Tādējādi mūsu rajonā avārijas gadījumā noslēgt gāzes padevi iespējams krietni īsākos posmos, nekā tas, piemēram, bija Valmieras rajonā, kur posms bija pat vairākus desmitus kilometru.
A. Bērziņš atceras, ka pagājušā gadsimta 80. gados cauruļvadā notika gāzes noplūde un tā aizdegās netālu no Iecavas. Ugunsstabs pacēlās augstu, tas bija saskatāms pat no Bauskas. Taču dabasgāze, kas plūst pa cauruļvadu, nav tik bīstama. Tā strauji ceļas augšup, liesmas neapdraud apkārtni. Vienīgi caurules plīsuma brīdī ir ļoti liels troksnis, kas var satraukt iedzīvotājus.
Informatīvas zīmes, ka zemē ieguldīts gāzes vads, redzamas arī Bauskā. A. Bērziņš paskaidroja, ka tie ir vietējie atzari, pa kuriem plūst gāze ar ļoti zemu – apmēram trīs bāru – spiedienu. Bauskas iecirkņa vadošais inženieris Laimonis Brežinskis paskaidroja, ka šīs caurules pilsētā ir drošas, regulāri tiek veiktas pārbaudes. “Mēs nevaram garantēt, ka avārijas nenotiks, taču tiek darīts viss iespējamais, lai tās nepieļautu,” tā L. Brežinskis.
Problēmas ar informētību
Kad 16. aprīlī, neilgi pēc pusnakts, pāris kilometru no pilsētas robežas plīsa gāzes vads, valmierieši dzirdēja ļoti spēcīgu sprādzienu. Valmierā izplatījās gāzes smaka, no vada puses bija dzirdama skaļa rūkoņa. Pēc brīža pilsētā sāka gaudot trauksmes sirēnas, cilvēki, modušies no miega, slēdza radiouztvērējus un televizorus, taču informāciju, ko darīt tālāk, viņi nesaņēma. Tā izskanēja krietni vēlāk, kad daudzi iedzīvotāji jau bija panikā pametuši pilsētu.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Bauskas brigādes komandiera vietnieks Aigars Sietiņš skaidro, ka apziņošana noritot šādi: uzzinot par kādu sabiedrību apdraudošu atgadījumu, VUGD vietējie speciālisti novērtē situāciju, pieņem lēmumu par trauksmes signāla ieslēgšanu un par to informē atbildīgos dienestus Rīgā. No galvaspilsētas tiek ieslēgtas trauksmes sirēnas. Rīgas dienestu pienākums ir nodrošināt tālāko iedzīvotāju informēšanu ar televīzijas un radio starpniecību. Bauskas VUGD amatpersonām ir jāsniedz informācija “Radio Zemgalei”.
Vērtējot Valmierā notikušo, A. Sietiņš atzina, ka tā bijusi mācība, kurā atklājusies virkne nepilnību iedzīvotāju apziņošanā. Visātrāk informāciju par notikušo izplatīja komercraidstacija “SWH”, taču loģiski būtu, ka pirmā par to ziņotu valsts televīzija un radio. Tomēr birokrātiskais mehānisms acīmredzot šīm raidstacijām ir pārāk smagnējs, tāpēc arī informācijas izplatīšanās aizkavējusies. Iedzīvotājiem, atskanot trauksmes sirēnām, jāieslēdz radio vai televizors un jācenšas tos noskaņot uz valsts raidstaciju viļņa, kuru pienākums savukārt ir visoperatīvāk sniegt informāciju.
Mediķiem ir detalizēts plāns
Notiekot gāzes vada eksplozijai Valmierā, tuvumā nebija cilvēku. Viņi šādos gadījumos var gūt traumas, apdegumus, ciest no saindēšanās, skaidro Bauskas rajona neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītājs ārsts Andrejs Tarasjuks.
Dzīvām būtnēm gāze izraisa elpošanas traucējumus, trūkst skābekļa, un cilvēki var nosmakt. Lai nesaindētos, ir svarīgi ātrāk tikt prom no vietas, kur izplūdusi gāze. Tas pareizi tika ieteikts valmieriešiem, aicinot izbraukt no pilsētas, uzskata dakteris A. Tarasjuks.
Ja būtu nepieciešams, papildu skābekli desmit cilvēkiem vienlaikus var nodrošināt jau Bauskas ātrās palīdzības dienests, tālāk nogādājot cietušos slimnīcā.
Bauskas slimnīcas direktora vietniece Zinaida Vītola teic, ka ārstniecības iestādei ir detalizēts plāns, izstrādātas shēmas, pēc kurām jādarbojas avārijas situācijā. Svarīgi, lai dienesti, kuriem jāsniedz palīdzība, nekavējoties saņemtu informā ciju, kas un kur noticis. Medi ķi zinās, kā jārīkojas, apgalvo Z. Vītola.
