Latvijas čempionāta ūdenstūrismā otrā posma mači pagājušajās brīvdienās, 16. un 17. aprīlī, notika Iecavas upes straujtecē pie Iecavas pienotavas.
Latvijas čempionāta ūdenstūrismā otrā posma mači pagājušajās brīvdienās, 16. un 17. aprīlī, notika Iecavas upes straujtecē pie Iecavas pienotavas.
Sacensības bija organizētas pēc 70. un 80. gados populāro piecu upju ūdenstūrisma sacensību principa. Šogad piedalījās vairāk par 30 laivām. Pirms dažiem gadiem, kad šāda veida sacīkstes tika atjaunotas, dalībniekus varēja saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem.
Stabila vieta
Sacensību galvenais tiesnesis Juris Aivars Šterns “Bauskas Dzīvei” stāstīja, ka “Piecupes” shēmā Iecavas posmam ir stabila vieta. “Šis upes posms ir gana straujš, atbilst vidējas grūtības pakāpei, arī ūdenslīmenis ir piemērots. Prieks, ka pašvaldība ir pretimnākoša un problēmas ar sacensību dalībnieku nometnes vietām parasti nerodas,” tā galvenais tiesnesis.
Šajā čempionātā nepiedalās profesionāli sportisti, bet gan tie, kuriem ūdenstūrisms ir aizraušanās. Ne velti “ķerot momentu” un atbilstošu ūdenslīmeni, dalībnieki uz sacensību vietu brauc teju vai no visas Latvijas. Arī šajās sacīkstēs bija laivotāji no Liepājas, Rīgas, Valmieras, Grobiņas u. c. Jaunākajam sacensību dalībniekam ir 15 gadu, bet vecākajiem – virs 45. Baušķeniekus gan laivu cīņās nemanīja. “Nezinu, kāpēc jūsējie ir pasīvi laivotāji. Toties par iecavniekiem var teikt – brīnišķīgi atbalstītāji un līdzjutēji,” uzsvēra J. A. Šterns.
“Piecupes” nākamais posms risināsies Abavā (Kuldīgā), bet tradicionāli pirmais posms notiek Amatā, kas ir Latvijas ūdenstūrisma fanu “delikatese”. “Piecupe” noslēgsies novembrī.
Tradīcija atdzimst
Sarunā ar “Bauskas Dzīvi” sacensību organizatori atzina, ka grūtības sagādājuši “manīgākie” iecavnieki, kas naktī paguvuši noplēst un sabojāt vairākus uzstādītos vārtus. Bet ko par iespēju vērot laivu sacensības domā iecavnieki? “Atceros, kad sacīkstes šeit bija gan daudz kuplāk apmeklētas, gan plašāk rīkotas. Tās izvērtās par vienu no interesantākajiem gada notikumiem Iecavā. Prieks, ka pamazām šī tradīcija atdzimst,” sacīja Skaidrīte Lakstiņa.
“Man patīk, ka vienmēr pēc šiem mačiem viss paliek tīrs un kārtīgs,” tā iecavniece Vita. “Esmu šurp atbraukusi no Codes. Atvedu mazbērnus. Visiem ļoti patīk, tikai žēl, ka baušķenieki, kā vienmēr, palikuši maliņā,” sacīja Daina Ozoliņa.
