SIA «Lielzeltiņi» attīstības vērienīgums pārsteidz dažādi.
SIA “Lielzeltiņi” attīstības vērienīgums pārsteidz dažādi. Vispirms jau vizuāli, jo nevar nepamanīt daudzās jaunceltnes, kas pastāvīgi papildina Janeiku apkārtni. Sausāka, taču izteiksmīga ir skaitļu valoda. Vairāki miljoni latu piesaistīti ar SAPARD un ES strukturālo fondu projektiem. Strādājošo skaits ievērojami palielinājies, kas ir svarīgi gan Ceraukstes pagastam, kurā atrodas uzņēmums, gan Bauskas rajonam, jo darba vietas “Lielzeltiņos” atrod vairāku pagastu iedzīvotāji.
Atzīmē apaļu jubileju
Pašlaik uzņēmumā ir 384 strādājošie – astoņas reizes vairāk nekā tolaik, kad bijušajā Bauskas putnu fabrikā sāka saimniekot Latvijas un Izraēlas kopuzņēmums SIA “Lielzeltiņi”. Personāla daļas vadītāja un juriskonsulte Laila Jēgere piebilst, ka 73 cilvēki strādā Rīgā, kur atrodas realizācijas daļa un kur pagājušajā gadā atvērta mūsdienīga putnu gaļas pārstrādes ražotne.
SIA valdes priekšsēdētājs Igors Zolotarjovs uzsver, ka uzņēmums cenšas nodrošināt visas prasības, kas saistītas ar darba tiesisko attiecību regulējošiem normatīviem aktiem. Mazākā alga strādājošajiem ir 120 latu mēnesī. Sabiedrība kreditē perspektīvu darbinieku studijas augstskolā.
Darba raksturs ir ļoti dažāds, un nevar teikt, ka strādājošie nemainītos, teic L. Jēgere. Viņa atgādina, ka pagājušajā gadā uzņēmums atzīmēja desmit darba gadu jubileju, tik ilgi un vēl lielāks darba stāžs ir prāvai grupai putnkopības nozarē strādājošo. Personāla daļas vadītāja norāda, ka nav vienkārši piesaistīt labus strādniekus, kaut arī pastāv bezdarbs. Regulāra sadarbība izveidojusies ar Nodarbinātības valsts aģentūru.
Ir dažādi iecirkņi, piebilst I. Zolotarjovs. Piemēram, putnu kautuvē ir lielākā kadru mainība, jo tas ir specifisks, fiziski grūts darbs. “Cenšamies, lai strādājošie justos komfortabli. Nevaru apgalvot, vai visi tā jūtas. Darbinieki par pašizmaksas cenām var iegādāties uzņēmumā ražotu produkciju,” tā I. Zolotarjovs.
Apgūst modernas tehnoloģijas
Diezin vai vēl kādā citā uzņēmumā atradīsies tik daudz ēku, uz kurām atrodas īpašas uzlīmes. Tās norāda, ka objektu celtniecībā izmantoti Eiropas Savienības līdzekļi. Saskaņā ar Zemgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes sniegto informāciju laika posmā no 2002. gada sākuma līdz šim SIA “Lielzeltiņi” iesnieguši un realizējuši apjomīgus SAPARD programmas projektus par 3,445 miljoniem latu.
SAPARD apakšprogrammā “Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos” saņemts ES finansējums piecu jaunu putnu mītņu celtniecībai. projekts pilnībā realizēts 2004. gada nogalē.
Rīgā jaunuzceltais putnu gaļas pārstrādes cehs, kura izmaksas bija divi miljoni latu, arī ieguva ES finansiālu atbalstu. Projekta pieteikums izstrādāts kombinētās lopbarības rūpnīcas būvei, kas top pašlaik. “Tā ir dzīves noteikta nepieciešamība, lai uzņēmums atbilstu tiem standartiem, kādi pastāv tirgū,” skaidro I. Zolotarjovs. Pabeidzot celtniecības darbus, jau šajā gadā būs iespējams pieņemt un uzglabāt 20 tūkstoš tonnu kviešu, kopējais apjoms sasniegs 40 tūkstoš tonnu. Tas zemkopjiem paver plašu tirgu. Ieviešot modernas tehnoloģijas, sabiedrība sadarbojas ar Dānijas, Beļģijas, Holandes un Francijas firmām.
Valdes priekšsēdētājs piebilst, ka ik mēnesi ievērojamas summas jāmaksā kredītprocentos un projektu apguve nav tik vienkārša, kā no malas izskatās. Aizdevumus ņem no bankas “NORD/LB Latvija”.
Ikdiena prasa izturību
Broileru nobarošanas tehnoloģiskā dienesta vadītāja Anita Mišina, rādot jaunās putnu novietnes, teic, ka to ir 12. Tās ir ļoti modernas kūtis, kur gaismas, siltuma, ventilācijas, ēdināšanas un dzirdināšanas režīms pilnībā automatizēts, to nodrošina datorizēta vadība. Anita piemetina: “Putnkope nav mēslu mēzēja. Viņai jāprot skaitīt un rēķināt, jāpārzina datorprogramma. Darbinieču sastāvs stabilizējies, taču nav tik vienkārši apmācīt jaunas putnkopes.”
Rekonstruēta 21 vecā mītne, kur arī iekārtota datorizēta vadība. Speciālisti mācās, lai izzinātu jaunāko nozarē. Šonedēļ komandējumā Skotijā atrodas A. Mišina un ražošanas direktors Leonīds Dvorkins. Uz Maskavu devusies uzņēmuma galvenā veterinārārste Mārīte Skujiņa, lai piedalītos starptautiskā konferencē. Arī citi ir iepazinuši gaļas putnu audzēšanas nozari ārvalstīs.
Jau 11 gadu putnkopībā strādā Ligita Belrus, viņa arī ierādījusi darbu jaunajām putnkopēm. Ligita spriež: “Slodzi iztur stipras meitenes. Ir jāspēj koncentrēties un sekot līdzi režīmam putnu mītnēs, vajadzīga laba veselība un spēks. Man tāda ikdiena ir pierasta, un darbu mainīt arī nepatīk. Pašlaik strādāju naktsmaiņās un manā uzraudzībā ir astoņas kūtis.”
Ņina Krūmiņa jau vairākus gadus ir putnu ķērāja, šo darbu bieži vien neiztur pat spēcīgi vīrieši. Viņai piedāvāti arī citi pienākumi, taču atteikusies, esot bail.
“Zaļie” noteikumi ir stingri
“Lielzeltiņiem” attīstoties ir jāievēro vides aizsardzības prasības, jo uzņēmums atrodas Mēmeles krastā, tuvu Bauskai un vēl tuvāk dārziņu kooperatīvam. Dārzu īpašnieki vairākkārt pauduši neapmierinātību par piesārņojumu.
I. Zolotarjovs atzīst: “Ekoloģija ir svarīgs un sarežģīts jautājums. Mēs to jūtam, jo uzņēmumu regulāri stingri kontrolē vides aizsardzības institūcijas. Pašlaik stabilizējam ķīmisko attīrīšanas iekārtu darbību, iespējams, būvēsim arī bioloģiskās attīrīšanas iekārtas. Sarežģītāka problēma pašlaik ir gaisa piesārņošana. Utilizācijas ceham darbojoties, smakas ir jūtamas. Taču Latvijā pašlaik nav tādas ražotnes, kur mēs varētu nodot pārpalikumus utilizācijai.”
Sabiedrības tehniskais direktors Arkādijs Ovčiņņikovs precizē, ka attīrīšanas iekārtu darbs tiek regulāri pilnveidots un modernizēts. “Stabila sadarbība izveidojusies ar Lietuvas “Ekoflok” un Latvijas firmu “Eko standarts”. Patlaban ir pabeigta tauku uztveršanas iekārtas celtniecība un montāža, rit tehnoloģiskā procesa regulēšana. Tas ir komplicēts process, tikpat kā nav speciālistu, kas bez eksperimentēšanas spētu šīs problēmas atrisināt. Šogad plānojam nomainīt dūņu presi un izmantosim automātisko atkritumu presi. Gribam palielināt attīrīšanas ietaišu jaudu. Beidzot modernizācijas procesu, atkarībā no attīrīto ūdeņu analīžu rezultātiem tiks lemts par bioloģisko attīrīšanas ierīču būvniecību.
***
“Lielzeltiņiem” ir savs noteikts darba ritms, kas iekļaujas valsts un Eiropas mērogā. Viesojoties uzņēmumā, varēja saprast – tas nav vienkārši.
