Latvijas Banka pērn strādāja ar zaudējumiem 54 miljonu eiro apmērā

Latvijas Banka pagājušajā gadā strādāja ar zaudējumiem 54 miljonu eiro apmērā, kamēr 2022.gadu Latvijas centrālā banka noslēdza bez peļņas un zaudējumiem, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Bankā.

Vienlaikus Latvijas Bankas pārstāvji atzīmē, ka 2023.gadu Latvijas Banka noslēdza ar labākiem finanšu rezultātiem, nekā iepriekš prognozēts, ņemot vērā globālās ģeopolitiskās un ekonomiskās norises, kuru ietekmē Eiropas Centrālā banka būtiski paaugstināja procentu likmes ar mērķi ierobežot inflāciju eirozonā.

Tostarp Latvijas Bankā min, ka, sekmīgi pārvaldot Latvijas Bankas zelta un finanšu ieguldījumus, gada laikā to vērtība tika palielināta par 298 miljoniem eiro jeb 5%. Tā ietekmē kopējais Latvijas Bankas kapitāla un rezervju apmērs pieauga par 143 miljoniem eiro jeb 24% un gada beigās sasniedza 730 miljonus eiro.

Savukārt, Eiropas Centrālajai bankai ceļot procentu likmes, būtiski palielinājās Latvijas Bankas izdevumi par noguldījumiem. Procentu izdevumi par Latvijas kredītiestāžu noguldījumiem sasniedza 174 miljonus eiro, bet par Latvijas valdības noguldījumiem – 45 miljonus eiro.

“Ņemot vērā minēto procentu izdevumu palielinājumu, 2023.gadu Latvijas Banka noslēdza ar 54 miljonu eiro zaudējumiem, kuri saskaņā ar Latvijas Bankas likumu segti no šādiem gadījumiem izveidotā rezerves kapitāla. Zaudējumi nemazina centrālās bankas spēju īstenot efektīvu monetāro politiku un nerada izdevumus valstij,” uzsver Latvijas Bankas pārstāvji.

Valsts budžetā pagājušajā gadā Latvijas Banka ieskaitījusi 58 miljonus eiro, tostarp 45 miljonus eiro kā procentus par valdības noguldījumiem centrālajā bankā un 13 miljonus eiro nodokļos.

Latvijas Bankā norāda, ka līdzīgi finanšu rezultāti gaidāmi arī daudzām citām centrālajām bankām, jo tie pamatā saistīti ar centrālo banku galvenā uzdevuma – monetārās politikas veidošanas un īstenošanas – izpildi apstākļos, kad nepieciešama izlēmīga rīcība strauja cenu pieauguma bremzēšanai. Paredzams, ka, mainoties monetārās politikas nostājai un procentu likmēm samazinoties, Latvijas Banka un citas centrālās bankas vidējā termiņā atgriezīsies pie peļņas gūšanas.

Tāpat Latvijas Bankā atzīmē, ka centrālo banku pamatuzdevums ir monetārās politikas īstenošana, nevis peļņas gūšana.

“Latvijas Bankai 2023.gads bijis ražīgs un rezultatīvs,” norāda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš min, ka drošs un attīstīts finanšu sektors, labāka finanšu pakalpojumu pieejamība un godprātīgam klientam draudzīgs banku sektors ir darbības virziens, kurā daudz darīts un kurā tiks strādāts arī turpmāk.

“Inflācijas pūķis ir nospiests pie zemes, un jau drīz varēs uzsākt pakāpenisku procentu likmju samazināšanu. Ielikti pamati, lai 2024.gadā varētu sākties jauns ekonomikas izaugsmes cikls,” pauž Latvijas Bankas prezidents.

Latvijas Bankas padome ir apstiprinājusi Latvijas Bankas 2023.gada pārskatu. Atbilstoši Latvijas Bankas likumam finanšu pārskata revīziju veica Eiropas Centrālās bankas Padomes ieteikti un Eiropas Savienības Padomes apstiprināti neatkarīgi ārējie revidenti. Latvijas Banka par tās 2023.gada finanšu pārskatu saņēmusi pozitīvu atzinumu no revidenta SIA “Ernst & Young Baltic”.

Jau vēstīts, ka Latvijas Banka 2022.gadā neguva peļņu un necieta arī zaudējumus, proti, tās darbības rezultāts bija 0.

Foto: Publicitātes foto