MAIJAI ŠVECAI Mežotnē svētdien, 24. aprīlī, būs 70 gadu jubileja.
MAIJAI ŠVECAI Mežotnē svētdien, 24. aprīlī, būs 70 gadu jubileja.
Pirms svarīgā notikuma Maija ir nedaudz satraukusies. Abas ar meitu Inesi izplānojušas, ko gatavot un likt viesību galdā, lai netrūktu ne siltu, ne aukstu uzkodu. Virtuvē saimniekot Maijai palīdzēs meita un vedekla Evija. Ciemos solījuši atbraukt radiņi, laipni tiks gaidītas arī kaimiņienes.
Ar kaimiņiem Maija labi satiek, ir izpalīdzīga. Nesen kāda kaimiņiene saslimusi, Maija viņu aprūpējusi, izslaukusi kaziņas. Mārīte Pavilone no sirds ir gaviļniecei pateicīga par viņas čaklajām rokām.
Maija nožēlo, ka viņai nav iznācis mācīties tālāk par pamatskolu. Kopā ar ģimeni viņa izsūtīta uz Sibīriju 1949. gadā, kad meitenei bijis 13 gadu. “Nokļūstot Omskas apgabalā, man nācās ātri iemācīties krievu valodu, lai tur pabeigtu pamatskolu. Tā arī ir mana vienīgā izglītība. Sibīrijā apprecējos ar ukraini, 21 gada vecumā atbraucām atpakaļ uz Mežotni. Nodzīvojām 19 gadu un izšķīrāmies. Vīrs jau miris, bet joprojām sarakstos ar viņa radiem Ukrainā,” tā jubilāre.
Gaviļniece izaudzinājusi divus dēlus un meitu, viņai ir seši mazbērni. Meita Inese ir Mežotnes pagasta padomes priekšsēdētāja. Maija dzīvo kopā ar jaunākā dēla Jāņa ģimeni, jautrus mirkļus sagādā mazdēls Elvis, piektās klases skolnieks. Savējie turpat Mežotnē, un Maija katru dienu apciemo savu māsu Mirdzu, nav tālu līdz brālim Jānim.
Ziemas mēneši Maijai ir rokdarbu darināšanas laiks. Pērn viņa noadījusi 30 pāru zeķu un cimdu. “Dāvinu saviem radiem, kaimiņienēm, viņu bērniem. Pārdot gan nepārdodu, man patīk bez maksas otram darīt labu,” atzīst Maija. Viņas adītās zeķes valkā arī Somijā. “Tur strādāja māsas mazmeita, iedevu adījumus līdzi, lai dāvina paziņu bērniem sveicienu no Latvijas – mīkstas un rakstainas zeķītes,” stāsta rokdarbniece. Jubilāres rokdarbu krājumos ir arī daudz izšuvumu.
