Svaigus zaļumus vislabāk ēst nekarsētus, taču tos var pievienot arī zupām.
Svaigus zaļumus vislabāk ēst nekarsētus, taču tos var pievienot arī zupām.
Tad izmantojamas gan jaunās nātrītes, skābenes, lapu salāti, spināti, gan redīsu lapiņas.
Spinātu zupa florenciešu gaumē 500 g spinātu, sīpols vai prāvs puravs, litrs buljona, pusglāze piena vai saldā krējuma, tējkarote sviesta, viens olas dzeltenums, sāls, pipari, ja ir – muskatrieksts.
Sīpolu vai puravu mazliet apcep eļļā, pielej gaļas buljonu, kad tas sāk vārīties, pievieno spinātus, ko vāra apmēram piecas minūtes. Kad zupa gatava, tajā maisot ielej pienā vai saldā krējumā izšķīdinātu cieti. Ļauj uzvirst, pēc garšas pievieno sāli, piparus, pieliek saberztu olas dzeltenumu, zaļumus.
Svaigie vitamīni virā
Rīsus (40 g), rīvētus burkānus (viena glāze) buljonā izvāra mīkstus. Pievieno nomazgātus, rupjos gabalos saplucinātus lapu salātus, visam kopā ļauj uzburbuļot. Gatavai zupai pievieno sakapātas cieti vārītas olas.
Eļļā viegli apcep sīpolus, pasautē, pieberot nedaudz ķimeņu. Skābenes, redīsu lapiņas un jaunās nātrītes nomazgā un saplucina gabaliņos. Sīpoliem uzlej ūdeni, pieliek lapas, ļauj uzvirst. Pievieno buljonam, kurā liek arī konservētus zirnī šus, vārītu olu dzeltenumus, skābu krējumu, pārkaisa ar lociņiem.
Kopā ar skābenēm zupā var vārīt arī spinātus. Tomēr šo veselīgo, ar vitamīniem un dzelzi bagāto lapaugu svaigu labāk gatavot tvaicētājā. Pasniedz kā piedevu pie gaļas, ceptām aknām. Kad puravi sāk zaļot, tie aug bagātīgi.
