Turpinām rakstu sēriju par Bauskas rajona pagastu uzņēmējdarbības vidi. Šoreiz stāstām par Vecsaules pagastu.
Turpinām rakstu sēriju par Bauskas rajona pagastu uzņēmējdarbības vidi. Šoreiz stāstām par Vecsaules pagastu.
Galvenokārt lauksaimniecība
Vecsaules pagasts ir piemērots lauksaimnieciskai ražošanai. Par to liecina pagastā reģistrētās 631 zemnieku un 170 piemājas saimniecības. Visvairāk – 224 – saimniecību apsaimnieko zemi līdz pieciem hektāriem. Vairāk nekā simt hektāru aprūpē tikai 15 saimniecību. Lai veicinātu pēdējos gados stipri aizaugušu zemes platību apstrādāšanu, pagasts 2003. gadā sāka iznomāt zemi sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Uzvaralauks”.
Septiņas saimniecības nodarbojas ar piena lopkopību (vairāk nekā desmit slaucamu govju), trīs saimniecības – ar netradicionālo lauksaimniecību – biškopību, viena saimniecība – ar cūkkopību, strādājot pēc Eiropas Savienības prasībām, un viena – ar dīķsaimniecību.
Cerība – reģionālā reforma
Kopš 1991. gada ar piena lopkopību Vecsaulē nodarbojas z/s “Karašnieki”. Ganāmpulkā ir 45 “galvas”, no kurām 26 ir slaucamas govis. Zemnieku saimniecība kopā ar nomāto zemi apsaimnieko 80 hektāru. Vienīgais algotais darbinieks ir pats īpašnieks Mārtiņš Karašnieks, taču sezonas darbos tiek aicināti arī palīgstrādnieki. M. Karašnieks norāda, ka galvenais bremzētājspēks uzņēmuma attīstībā ir finanšu nepietiekamība. Kā apgrūtinājumu viņš min arī daudzo “papīru” rakstīšanu.
Pagasta darbību M. Karašnieks nesteidz saulītē celt. Viņš norāda, ka pagasts nekādi nav veicinājis to, lai rastos papildu darba vietas, lai ceļi būtu daudz maz normālā kārtībā, lai mikrovide kaut nedaudz uzlabotos. Pozitīvas pārmaiņas, Mārtiņaprāt, varētu būt pēc reģionālās reformas, kad mazā pašvaldība likvidētos, bet jaunizveidotā novada pieejamie finansiālie līdzekļi veicinātu arī nomales attīstību.
Zeme atdota citiem
380 hektāru apsaimnieko Viktors Spangers, kurš ir zemnieku saimniecības “Mežmārtiņi” īpašnieks. V. Spangers min, ka vēl būtu nepieciešami vismaz 100 hektāri lauksaimniecības zemes, taču pagastā brīvas zemes nav.
Viņaprāt, ir netaisni iznomāt zemi sveša pagasta uzņēmumiem (Gailīšu pag. SIA “Uzvaralauks” un Īslīces pag. SIA “PS Līdums”), ja vietējiem tās tik ļoti trūkst. “Pagasta iedzīvotāji nevar atrast darbu. Daži brauc uz tuvējiem rajoniem, taču tajā pašā laikā pie mums strādā cilvēki no citiem pagastiem,” uzsver V. Spangers.
Plinti krūmos nemet
Jau 11 gadu Vecsaules pagastu ar pārtikas un saimniecības precēm nodrošina z/s “Tūjas”. Tās īpašnieks Juris Biķernieks norāda, ka saimniecībai pieder veikals Ozolainē un Vecsaulē. Zemnieku saimniecība nodrošina darbu 11 vecsauliešiem. “Vecsaule nav tālu no Bauskas, tāpēc te arī ir izteikti jūtams lielveikalu tuvums. Grūti šajos laikos ir cīnīties, taču, kamēr cilvēki nāks un būs apmierināti ar piedāvājumu, mēs strādāsim. Plinti krūmos nemetīsim,” uzsver veikalu vadītāja Vija Biķerniece. Uzņēmums nodarbojas arī ar izbraukuma tirdzniecību, klientiem piedāvājot svaigu un kvalitatīvu pārtiku. V. Biķerniece uzskata, ka mazais lauku veikaliņš pastāvēs vienmēr, jo daudzi cilvēki ir vientuļi un bieži vien veikals ir miniatūrs komunikāciju centrs, kurā domu un viedokļu apmaiņa netiek “zemē nomesta”.
Melnais darbs
Vecsaules pagastā atrodas Briģu purvs 406 ha platībā. To apsaimnieko a/s “Misas kūdra”, kura pašlaik nodarbina sešus pagasta iedzīvotājus. Kā stāstīja a/s “Misas kūdra” valdes loceklis Andris Ieviņš, 2003. gada 30. maijā uzņēmums no publiskas akciju sabiedrības pārveidots par slēgtu akciju sabiedrību. Uzņēmuma lielākā akcionāre ir Beļģijas grupa “Peat Invest group”, kurai patlaban pieder kūdras ieguves uzņēmumi arī Beļģijā, Francijā, Polijā un Krievijā. Uzņēmuma komercdirektors Renārs Skudra norāda, ka peļņa novirzīta agrāko gadu zaudējumu segšanai un rezerves veidošanai. R. Skudra informē, ka uzņēmums pērn, neraugoties uz Rīgas TEC-1 atteikumu turpmāk par kurināmo izmantot kūdru, darbojies ar 700 tūkstoš latu apgrozījumu.
A. Ieviņš skaidro, ka “Misas kūdra” piegādā kūdru kā izejmateriālu grupas uzņēmumiem Beļģijā un aptuveni 95% no iegūtās kūdras daudzuma pērn pārdeva citās valstīs. Eksportē galvenokārt frēzkūdru, pēc kurināmās kūdras pieprasījuma neesot. Patlaban a/s “Misas kūdra” pamatkapitāls ir 350 tūkstoš latu. Visvairāk akciju – 95% – pieder Beļģijas grupai, bet ir arī 93 mazie akcionāri.
Uzņēmums plāno atvērt substrātu ražotni Vecsaules pagastā. Pašlaik ir izstrādāts ražotnes tehniskais plāns un iegādāta zeme pagastā. Grupas stratēģija ir sākt substrātu ražošanu Latvijā, jo tas uzlabo konkurētspēju pasaules tirgos. A. Ieviņš uzsver, ka, atklājot substrātu ražotnes, radīsies jaunas darba vietas. Pašlaik uzņēmumā pastāvīgi strādā 54 darbinieki, kūdras ieguves laikā ir aptuveni 70 un vairāk.
Nākotnes perspektīvas
Vecsaules pagasta attīstības plāns ir atkarīgs no valsts piedāvātās reģionālās attīstības pamatnostādnēm. Kad maza pašvaldība izdara pašu nepieciešamāko, attīstībai paliek ļoti maz naudas, nelielā pagastā tie ir aptuveni desmit tūkstoš latu. Apvienojoties šī summa ir ievērojami lielāka, rodas iespēja iegūt papildu investīcijas no Eiropas projektiem. Piepilsētās (kāda ir arī Vecsaule) situācija ir vienkārša – nākotne nav darba vietās pagastā, bet gan tuvējā pilsētā.
Vecsaules pagasta priekšsēdētājs Juris Cielavs norāda, ka attīstība jāvirza tā, lai arī laukos cilvēkiem patiktu dzīvot. Tad viņi tur arī maksās nodokļus, bet, visticamāk, strādās pilsētā. Lai attīstītu tūrisma iespējas pagastā, pašvaldība ir iesaistījusies rajona velotūrisma maršrutu izveidē un iekļausies reģionālajā projektā “Zemgales josta” ap valsts autoceļu P-97.
***
Fakti
Vājās puses Vecsaules pagasta attīstībā:
– jaunieši aizplūst;
– samazinās iedzīvotāju skaits;
– pieaug iedzīvotāju vidējais vecums;
– augsts bezdarbs;
– bezdarbniekiem zems izglītības līmenis;
– alkoholisms kā slimība un sabiedrisko problēmu cēlonis;
– valstī nav konsekventas pašvaldību attīstības politikas;
– neziņa par teritoriālo reformu;
– finanšu trūkums kapitālieguldījumiem.
