Lai gan kļuvis vēsāks, tomēr tas neattur kūlas dedzinātājus. Nedēļas nogalē nācās vērot liesmas, kas pārņēma upes krastu.
Lai gan kļuvis vēsāks, tomēr tas neattur kūlas dedzinātājus. Nedēļas nogalē nācās vērot liesmas, kas pārņēma upes krastu. Pērnās zāles dedzināšanas tradīcija nāk no mūsu senču laikiem. Dabai mostoties, sarosās arī aktīvie dedzinātāji. Neskatoties uz oficiālajiem aizliegumiem, daudzviet lielās platībās tiek dedzināta iepriekš nenokoptā zāle. Kaut arī presē, radio un televīzijā tiek runāts par to, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un pielīdzināta vardarbībai, pērnās zāles dedzināšana tīrumos vēršas plašumā. Vai tas ir vienīgais veids, kā zemes īpašnieki spēj tikt galā ar aizaugušām, nenokoptām teritorijām? Lielākajās degošajās platībās cenšas ierasties ugunsdzēsēji, tomēr zāles dzēšana ir apgrūtināta un dārga.
Tik viegli ir pielaist uguni nekoptām platībām, taču jāsaprot, ka nokaltusi pērnā zāle tikai nezinoša cilvēka acīs ir nekur nederīga un nīdējama. Augi pagājušajā gadā ir strādājuši, lai saražotu barības vielas, un tagad tās ir laukos, pļavās. Tā ir mājvieta un barība neskaitāmām dzīvām būtnēm. Sausā zāle ir barības vielas arī pašai pļavai nākamajos gados, tātad, regulāri dedzinot, tā kļūst nabadzīgāka.
Dedzinātāji neaizdomājas, ka vissīkākā dzīvībiņa ir barība lielākiem dzīvniekiem. Pēc sniega nokušanas, svilinot kūlu, bieži iet bojā putnu ligzdas, viņu mazuļi, rāpuļi, abinieki un citi lielāki dzīvnieki.
Dabas pētnieki norāda, ka, dedzinot kūlu, netiek iznīcināti dārza kaitēkļi. Pat visai agri degot sausajai zālei, iet bojā daudz zirnekļu un citu plēsīgo kukaiņu, kas vēlāk palīdzētu cīnīties ar laputīm, spradžiem un tinējiem. Savukārt graudzāles, kurām ir visdziļākās saknes, vislabāk pacieš tieši uguni. Tātad pēc čaklas vairāku gadu svilināšanas jaukā zāļu pļaviņā būs atlikušas tikai smilgas.
Vides pētnieki uzsver, ka, dedzinot kūlu, apkārtējā vidē nonāk dioksīni un furāni – bīstami hloru saturoši savienojumi, kas pieder pie noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem. Šajā procesā nepietiekami augstā temperatūrā notiek šo savienojumu sintezēšanās. Dioksīni un furāni ir toksiskas, kancerogēnas vielas, kurām piemīt arī mutagēnas īpašības. Tās uzkrājas augsnē un dzīvajos organismos. Tādējādi kūlas dedzināšana sagandē Latvijas vidi un pasliktina arī iedzīvotāju veselību. Patiesībā kūlas svilinātāji nodara kaitējumu savai un bērnu veselībai.
Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze ir paudis gatavību kūlas dedzināšanu uzskatīt par kritēriju, lai nekopto teritoriju saimniekiem samazinātu subsīdijas. “Deg tur, kur nav kārtīga saimnieka,” uzsvēra M. Roze intervijā “Panorāmai”, norādot, ka jau pašlaik šādas saimniecības nevar kvalificēties un saņemt Eiropas maksājumus.
Gudri saimnieki augu atliekas kompostē, iestrādā augsnē, lai, uzturot un palielinot augšņu auglību, labāk nodrošinātu kultūraugus ar barības vielām un novāktu bagātu, veselīgu ražu. Tas Latvijas apstākļos ir aktuāli.
