Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Pīks aprīļa beigās bija aicinājis apmeklēt Briseli Latvijas plašsaziņas līdzekļu darbiniekus.
Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Rihards Pīks aprīļa beigās bija aicinājis apmeklēt Briseli Latvijas plašsaziņas līdzekļu darbiniekus. Šo iespēju izmantoja arī “Bauskas Dzīves” žurnāliste.
No Tautas partijas ievēlētais EP deputāts R. Pīks darbojas Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupā, tajā ir arī “Jaunā laika” parlamentārieši Valdis Dombrovskis un Aldis Kušķis. Šī ir lielākā politiskā grupa, kopskaitā 268 deputāti. Parlamenta darbā iesaistīti 732 deputāti.
Iedarbojas loģika un fakti
R. Pīka skaidrojums par EP darbu, iekļaujoties skaudri īsā limitā, bija pārliecinošs. Kā ne – viņam eiroparlamentārieša statusā ir liela pieredze, jo pirms ievēlēšanas EP bijis novērotājs. Tādēļ deputāts var salīdzināt, kā parlaments darbojies pirms ES paplašināšanās un tagad.
Viņaprāt, iepriekšējā darba periodā bijusi jūtama Francijas deputātu lielāka aktivitāte, tagad viņi izskatoties tā kā pieklusuši. Pirms ES paplašināšanās franču deputāti esot stingrāk uzturējuši savu viedokli. Tagad, ja ir runa par attiecībām ar austrumiem, lielākoties toni nosakot Baltijas valstu un Polijas parlamentārieši. Poļiem ir daudz – 60 – deputātu.
R. Pīks uzsvēra, ka vācu deputātu attieksme pret Baltijas valstu pārstāvjiem ir ļoti toleranta. Jautājumos, kurus vajag paskaidrot vai sakārtot, viņi vienmēr ieklausās. Neviena Latvijas deputāta nav Cilvēktiesību komitejā, kur skata arī jautājumus par minoritāšu un bezpilsoņu tiesībām. R. Pīks sacīja: “Taču mūsu intereses var labi iestrādāt caur citiem. Nereti mazas valsts pārstāvi uztver sīki subjektīvi, taču lielākas nācijas deputāta sacīto pieņem objektīvāk. Ir tikai jāmāk formulēt lēmumus. Iedarbojas fakti un loģika, nevis skaļa bļaušana. Atrodot līdzdomātājus, tālāk ir svarīgi sniegt uzstādījumu politiskajā grupā.”
Brīvība nav tikai cilvēktiesības
Grupās noris svarīgs sagatavošanas process lēmumu izstrādei un pieņemšanai. Vienmēr pirms plenārsēdēm notiek balsojumu saskaņošana ar citām politiskām grupām. R. Pīks norādīja, ka viņa grupai vieglāk ir vienoties ar Eiropas liberāļu un demokrātu apvienības grupu (no Latvijas Georgs Andrejevs) un Nāciju Eiropas grupu (no Latvijas “Tēvzemes un brīvības”/LNNK deputāti).
Sarunā ar žurnālistiem Tautas partijas deputāts atklāti sacīja: “Tatjana Ždanoka Eiropas Parlamentā darbojas pēc Maskavas scenārija, ar to ir saskaņotas viņas idejas un izteicieni. Briselē viņa pat nepārstāv minoritāšu intereses.”
Bija saistoši uzklausīt R. Pīka atziņas: “Mums ir jārēķi nās ar globalizācijas proce siem. labāk piedalīties tādā kopībā, kurai ir vēsturiski, morāli, kultūras kritēriji, kur mēs tomēr varam kaut ko iespaidot, nevis vienkārši deklarēt, ka esam neatkarīgi, un gaidīt, kamēr kāds uzliks ķepu virsū un pateiks, kuram ko darīt, un kādus kaut kur aizsūtīs. ES procesi attīstās dabiski. Dažos aspektos varbūt demokrātija un liberalizācija ir aizgājusi tik tālu, ka jau vērojama Eiropas civilizācijas un kultūras tradīciju erozija.
Es mūsu politiskajā grupā ierosināju, ka ir ne tikai jārunā par vērtībām, uz kurām Eiropa balstās, bet arī jāanalizē, kas pašlaik ir šīs vērtības. Tās nav tikai absolūtās cilvēktiesības. Jebkurā sabiedrībā un veidojumā brīvība ir jēdziens, lai sabiedrība varētu kopā sadzīvot. Manuprāt, tā ir viena no lielākām pretrunām ES – vēlme tik plaši liberalizēties, ka tas jau var kļūt par draudu pastāvēšanai.”
Streiko pie Parlamenta
Eiropas institūcijas ir gana plašas un sarežģītas. Vienu dienu uzturoties Briselē un arī EP ēkā, var gūt priekšstatu par darba vērienu, var pamanīt pretrunas. Pie pašas EP ēkas streikoja Parlamenta ēdināšanas servisa darbinieki, kuri jau divas nedēļas protestēja pret zemo algu, kas ir no 500 līdz 900 eiro mēnesī.
Deputāti savukārt ar dalītām domām izsakās par pašreizējo kārtību, kas ir spēkā kopš 1957. gada, kad tika definēts, ka EP plenārsēdes regulāri notiek arī Francijas pilsētā Strasbūrā. R. Pīks skaidroja: “Franči uzskata, ka viņi ir ieguldījuši līdzekļus, kaut tos ir devusi arī Eiropas Kopiena. Deputātiem nav tik vienkārši aizkļūt līdz Strasbūrai. Šajā pilsētā ir lielāka dārdzība nekā Briselē. Es nakšņoju Vācijā, kur viesnīcas izcenojumi ir par 40 procentiem zemāki. Ir piedāvāts EP ēkā Strasbūrā iekārtot Eiropas institūtu, taču franči nav ar mieru.”
***
Fakti
– Eiropas Savienības institūcijās nodarbināti 20 tūkstoš ierēdņu.
– Akreditēts tūkstotis žurnālistu, to skaitā divi no Latvijas – Arnis Krauze no LTV un Sanita Jemberga no laikraksta “Diena”.
– Katrs EP deputāts gadā var aicināt ciemos 90 cilvēku, kuri apmeklē Parlamentu un iepazīstas ar tā darbu, vēro plenārsēžu norisi.
