Bauskas virsmežniecības apkopotā informācija liecina, ka šī gada pirmajos četros mēnešos visās cirtēs izsniegti ciršanas apliecinājumi 175 tūkstošu m³ koksnes izstrādei.
Bauskas virsmežniecības apkopotā informācija liecina, ka šī gada pirmajos četros mēnešos visās cirtēs izsniegti ciršanas apliecinājumi 175 tūkstošu m³ koksnes izstrādei. Valsts mežos ciršanas apliecinājumi izsniegti 48,9 tūkstošu kubikmetru, privātos – 14,6 tūkstošu kubikmetru izstrādei.
Bauskas virsmežniecības virsmežzinis Guntars Vāvers akcentē, ka šajā īsajā laika periodā izsniegts gandrīz tikpat daudz ciršanas apliecinājumu, cik pagājušajā gadā kopumā.
Koksne jāizvāc laikus
Kā norādīja G. Vāvers, ciršanas apliecinājumu izsniegšana pati par sevi problēmas neatrisina. Janvāra vētrā postītie koki jānozāģē un līdz jūnijam jāizved no meža. Meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem, kas vēl nav tikuši galā ar vētras nogāztiem un nolauztiem skujkokiem, jārod iespējas ātrākai kokmateriālu izvešanai no meža vai arī jāplāno profilaktiski pasākumi kaitēkļu vairošanās novēršanai.
Bauskas virsmežniecības virsmežziņa vietnieks Kārlis Kivilands brīdina, ka, laikus neveicot aizsardzības pasākumus, iespējama masveida egļu astoņzobu mizgraužu savairošanās vētras postītos reģionos.
Bīstamās vaboles
Kā stāstīja K. Kivilands, tas ir viens no visbīstamākajiem un visagresīvākajiem stum bra kaitēkļiem Latvijā, kas izvēlas egles. Kaitēklis savus “sliktos darbus” veic zem egles mizas, no kā arī cēlies tā nosaukums. Mizgrauža vaboles ir 4,2 – 5,5 milimetrus garas, cilindriskas, tumši brūnas vai melnas, spīdīgas, matotas. Ķermeņa aizmugurējā daļā ir novietota t. s. ķerrīte, kuras malās piestiprināti astoņi konusveidīgi zobiņi. Mizgrauži sāk lidot, kad zemsega sasilst virs 10 grādiem. Vaboles lido intensīvi, kad gaisa temperatūra ir virs 20 grādiem. Pirmie izlido tēviņi, drīz tiem seko mātītes.
Mizgrauži pēc terpēnu smaržas gaisā atrod novājinātus skujkokus, koku mizā izgrauž kopulācijas telpu, kurā ar smaržu pievilina divas vai trīs mātītes, kas dod dzīvību līdz 60 kāpuriem. Mātītes savas ejas kokā veido gan uz augšu, gan uz leju no pārošanās telpas. Ar iepriekš minētās ķerrītes palīdzību mizgrauži attīra ejas. Tādēļ ap sakņu kaklu un uz mizas plēksnēm sakrājas brūngani koksnes milti. Tā ir raksturīga pazīme, ka šajā kokā ir ieviesušies mizgrauži.
Pēc olu izdēšanas izdzīvojušās vaboles izlido uz citiem kokiem, kur atkārtoti dēj olas, veidojot “māsu” paaudzi. Karstās un sausās vasarās iespējama egļu astoņzobu mizgraužu otrās paaudzes attīstība, tā notiek apmēram jūlija vidū vai beigās. Otrās paaudzes vaboles ir īpaši agresīvas un apdraud piecdesmit gadu vecas un senākas egļu audzes. Kārlis Kivilands uzsver, ka mizgraužu postījumu dēļ meži var ciest vēl lielākus zaudējumus nekā janvāra vētrā.
Kaitēkļu ierobežošana
Kārlis Kivilands uzskata, ka mizgraužu apkarošanai jāizmanto galvenokārt mežsaimnieciskās metodes, kuras nepieciešamības gadījumā kombinējamas ar mehāniskām (mizošana) vai ķīmiskām (insekticīdi) metodēm, kā arī feromonu lietošanu. Mežsaimnieciskās metodes galvenais uzdevums ir uzturēt audzes labā sanitārā (fizioloģiskā) kārtībā. Ja tas neizdodas, audžu atveseļošanu panāk ar sanitārajām cirtēm, tostarp ar ķeramkoku un svaigi invadēto koku ciršanu. Savukārt ķīmisko aizsardzības metodi lieto galvenokārt kokmateriālu profilaktiskai aizsardzībai.
Valsts mežos mizgraužu ķeršanai izmanto arī feromonu slazdus. Tos izvieto izcirtumos, ne tālāk par puskilometru no skujkoku audzēm, ko vēlas pasargāt, bet ne tuvāk par 30 metriem no meža sienas. Novietojot slazdus pārāk tuvu augošiem kokiem, panāk pretēju efektu. Tad slazdi pievilina mizgraužu tēviņus, kas nelido uz slazdiem, bet dodas uz augošiem kokiem. K. Kivilands norāda, ka pirms meža aizsardzības pasākumu veikšanas noteikti būtu jākonsultējas ar mežsaimniecības speciālistiem.
Sekas jūtamas vēl ilgi
“Jebkurā gadījumā mizgraužu un pārējo stumbra kaitēkļu radītie postījumi būs neizbēgami. To arī apstiprina pagātnes pieredze, kad pēc lielajām katastrofām mežā (1968. – 1973. gads) mizgrauži nopostīja aptuveni 12 tūkstoš hektāru skujkoku,” domā K. Kivilands.
Runājot par kaitēkļu radītām sekām ilgtermiņā, viņš uzsver zināmu patiesību – ja egļu astoņzobu mizgrauzis ir masveidā savairojies, tad tā postījumus var izbaudīt pat līdz pieciem gadiem, šajā laikā pieaug kaitēkļu bojātās platības. Situācija var uzlaboties, iestājoties vēsai un lietainai vasarai, kas dabiski ietekmē mizgraužu attīstību.
