«Bauskas Dzīve» turpina publikāciju sēriju, kurā lasītājiem piedāvā Bauskas rajona pagastu pašreizējo ekonomisko raksturojumu un attīstības plānojumu. Šoreiz apskatām Stelpes pagastu.
“Bauskas Dzīve” turpina publikāciju sēriju, kurā lasītājiem piedāvā Bauskas rajona pagastu pašreizējo ekonomisko raksturojumu un attīstības plānojumu. Šoreiz apskatām Stelpes pagastu.
Mazs pagasts
Stelpes pagasts atrodas Bauskas rajona ziemeļaustrumos, aptuveni 30 kilometru no rajona centra. Tā kopējā platība ir 68 kvadrātkilometri. Stelpe ir viens no mazākajiem rajona pagastiem. Ģeogrāfiski izdevīgā vieta (tuvu Bauskai un Rīgai) motivē iedzīvotājus uz darbu doties Bauskā vai Rīgā, bet kā dzīvesvietu ar zemākiem izdevumiem izvēlēties Stelpes pagastu. Pēdējos gados daudzas rīdzinieku ģimenes kā iespējamo nākamo dzīvesvietu izraudzījušās Stelpi, iegādājoties tur zemi un mājīpašumus.
Teritoriālās reformas 102 novadu modelis Stelpes pagastu paredz pievienot Vecumnieku novadam. Stelpes pagasta padomes priekšsēdētājs Elmārs Jukonis norāda, ka pašvaldība ieņem nogaidošu pozīciju attiecībā pret iekļaušanos jaunveidojamā novadā, jo trūkst skaidrības par daudziem stratēģiski svarīgiem jautājumiem un par attīstību kopumā.
Soli pa solim
SIA “Pīlādzis” darbojas jau 12. gadu. Kā stāstīja uzņēmuma rīkotājdirektors Ēriks Pīlādzis, sabiedrība nodarbojas galvenokārt ar pārtikas un rūpniecības preču mazumtirdzniecību. Pašlaik SIA “Pīlādzis” nodarbina 28 strādājošos gan Stelpē, gan arī Vecumniekos. Lai attīstītu un veicinātu atpūtas un sporta pasākumu rīkošanu Stelpes pagastā, uzņēmums ir izveidojis ērtu, kompaktu un drošu motokrosa trasi. Ievērojams ir arī pašvaldības atbalsts sacensību organizācijā. Šogad trasē paredzētas divas sacīkstes, taču nākamgad Ē. Pīlādzis iecerējis te sarīkot kādu pasaules kausa izcīņas posmu. Ē. Pīlādzis norāda, ka sports naudu nenes. Taču savus darbus viņš organizē perspektīvas taisnē, lai ieguldītais paliktu un varētu nodrošināt attīstību. “Māju būvē uz augšu – ķieģelīti pa ķieģelītim. To varu salīdzināt arī ar sava uzņēmuma attīstību,” tā Ēriks Pīlādzis.
Pagastā reģistrēta SIA “Stelpes konservi”, kas nodarbojas galvenokārt ar dārzeņu konservēšanu. pašlaik ražotnē norit rekonstrukcija. Savukārt SIA “Mežotne” pagasta teritorijā plāno attīstīt minerālūdens ražošanu.
Stelpes sviesta ražotne
Pašmāju un Eiropas Savienības tirgum a/s “Bauskas piens” Stelpes ražotnē gatavo sviestu. Kā norādīja a/s “Bauskas piens” ražošanas daļas vadītāja Dzintra Simsone, mēnesī tiek saražots apmēram 100 tonnu gatavās produkcijas. Ražotne 30 pagasta iedzīvotājus pastāvīgi nodrošina ar darba vietām.
Pērn Stelpes pienotavā veikta ES atestācija, un pašlaik tā atbilst visām savienības izvirzītām prasībām. “Bauskas piens” vienu daļu no Stelpes pienotavas iznomā a/s “Siera nams”, kurā tiek ražots populārais siers “Ciba”.
Bez zemnieka nevar
Pašvaldības informācija liecina, ka daudzas zemes platības tiek iznomātas citu pagastu uzņēmumiem. Taču arī vietējie nesmādē zemes darbus un cītīgi apsaimnieko savā rīcībā esošo teritoriju.
Zemnieku saimniecībai “Ozoli” šis ir 11. darbības gads. Tas ir ģimenes uzņēmums, taču sezonas darbos tiek pieaicināti arī palīgstrādnieki. Saimniecība aprūpē apmēram 100 ha zemes, un tās īpašumā ir 50 liellopu ganāmpulks, no kura 25 ir slaucamas govis. “Ozolu” saimnieks Andris Kalniņš piekto gadu ir pievērsies bioloģiskajai lauksaimniecībai. Viņš pilnībā atbalsta videi draudzīgu saimniekošanu, jo uzskata, ka jābūt kopsakarībā ar dabu un cilvēkiem. “Lauksaimniekiem ir iedota zeme lietošanā, un tai nedrīkst nodarīt pāri. Ar ķīmiju mēs iznīcinām visu – gan labo, gan slikto. Taču visam jābūt harmonijā. Latviešu nācija nevar pastāvēt bez zemnieka. Komercija ir sabojājusi visu – gaļa nesmaržo pēc gaļas, piens pēc piena, maize pēc maizes. Mākslīgi paaugstinot ražīgumu, esam nodrošinājuši darbu mediķiem, jo viņiem tagad vajadzēs labot pieļautās kļūdas,” norāda A. Kalniņš.
“Priecē, ka tagad, ieejot Eiropas Savienībā, šī nodarbošanās ir atzīta un par to vēl piemaksā. Tikai visu bremzē lielā papīru kaudze, kas nemitīgi jāaizpilda un aizņem daudz laika,” stāsta A. Kalniņš. Zemnieks raibaļu bagātību – pienu – nodod Rīgas piena kombinātam. Pašlaik ražotnē notiek jaunas, atsevišķas līnijas, kas domātas bioloģiskiem produktiem, sagatavošana. Tiklīdz tas būs izdarīts, būs cita cena arī pienam un zemniekam būs lielāki finansiālie resursi. Domājot par pagasta nākotni, A. Kalniņš min, ka tas attīstīsies saistībā ar globalizāciju pasaulē. “Dzīve kļūs citādāka, kad šeit ienāks un darbosies epārvalde. Iespējams, tas piesaistīs jauniešus šeit palikt, jo būs nepieciešami speciālisti, kas nodrošinās sistēmu darbību,” prognozē A. Kalniņš.
Atjauno vējdzirnavas
Stelpieši par sava pagasta simbolu uzskata dzirnavas. Pazīstamākās ir Kāravu, Šķērsu un Ķīru vējenes. Zemnieku saimniecības “Vikingi” īpašnieks Edmunds Račko sācis atjaunot Kāravu vējdzirnavas. Viņš saimniecību sešu hektāru platībā kopā ar vējenēm iegādājies no stelpieša Jura Šmita.
Kā stāstīja E. Račko, Kāravu dzirnavas ir vidēja tipa holandiešu vējdzirnavas ar 9,5 metru diametru lejasdaļā. Pirmajā stāvā paredzēts ierīkot muzeju, otrajā – atpūtas stūrīti, bet trešajā – skatu tornīti. Saimniekam plānu ir daudz, bet publiski atklāt viņš tos nevēlas, jo bail, ka nenoskauž. E. Račko uzskata – lai Stelpes pagasts attīstītos, ir jāpiedzimst jaunai paaudzei un jāiznīcina padomiskā domāšana. “Pēc divdesmit gadiem šeit varētu sāk uzplaukt jaunas uzņēmējdarbības formas, kuras veidos pavisam cita paaudze, kas būs aktīvāka un enerģiskāka par esošo un nekauks, ka naudas nav, bet aktīvi strādās,” uzsver E. Račko.
Vietvaras mērķis
Kā stāstīja Stelpes pašvaldības vadītājs Elmārs Jukonis, lai veicinātu uzņēmējdarbības vides attīstību, Stelpes pašvaldība regulāri, analizējot pieprasījumu, rīko informācijas dienas (seminārus), nodrošinot lauksaimniecības un mežsaimniecības konsultantu palīdzību. Pagasts ir atvērts visiem, kas patiesi vēlas attīstīt uzņēmējdarbību pašvaldības teritorijā. Pērn sākta un šogad tiek turpināta teritorijas plānojuma izstrāde. Pašvaldība iesaistījusies Zemgales mēroga ūdenssaimniecības sakārtošanas projektā. Vietvara pamanījusies uzkrāt naudu un šogad plāno to ieguldīt pašvaldības ielu un ceļu ikdienas uzturēšanā un ceļu klātnes atjaunošanā. Ir mēģinājumi sākt lauku tūrisma attīstību, sadarbojoties ar apkārtējiem pagastiem.
Kā uzskata E. Jukonis, tas ir valstiska mēroga jautājums, jo vispirms ir jāsakārto satiksmes infrastruktūra. Kurš ārzemju tūrists izvēlēsies braukt pa šiem sliktajiem ceļiem, kas ved uz Stelpi?
***
Uzziņai
– Stelpes pagastā ir 1047 iedzīvotāji, vairāk nekā puse ir ekonomiski aktīvi.
– Nodarbinātības valsts aģentūras uzskaitē kā nestrādājoši bezdarbnieki reģistrējušies 36 pagasta iedzīvotāji.
– No kopējās platības – 6837,9 hektāriem – 4067,6 hektāri ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, 1824,9 hektārus aizņem meži, savukārt 945,4 hektāri ir pārējā teritorija (purvi u. c.).
– Patlaban ir četri individuālā darba veicēji, 31 zemnieku saimniecība, 340 piemājas saimniecību, divas akciju sabiedrības un desmit sabiedrības ar ierobežotu atbildību.
Stelpes pašvaldības informācija
