Iecavas novada 19 iedzīvotāju 10. maijā saņēma Ministru kabineta rīkojuma izrakstus par uzņemšanu Latvijas pilsonībā.
Iecavas novada 19 iedzīvotāju 10. maijā saņēma Ministru kabineta rīkojuma izrakstus par uzņemšanu Latvijas pilsonībā.
Novada Domes sēdē svarīgos dokumentus cittautiešiem pasniedza pašvaldības Domes priekšsēdētājs Jānis Pelsis.
Paplašinās tiesības
Svinīgajā notikumā piedalījās arī Naturalizācijas pārvaldes (NP) Bauskas filiāles vecākā referente Ingrīda Levko. Valsts jaunie pilsoņi saņēma ziedus un laba vēlējumus. Jānis Pelsis klātesošajiem atgādināja: “Līdz ar pilsonības iegūšanu ir paplašinājies tiesību loks. Jūs varat piedalīties vēlēšanās un paši tikt ievēlēti, bet nedrīkstētu aizmirst arī pilsoņa pienākumus.” Sanāksmes dalībnieki sirsnīgi sveica skolotāju Kiru Mateiko, kura ir 2000. naturalizētā persona mūsu rajonā kopš 1995. gada, kad Bauskā tika atvērta NP filiāle. Viņa ir dzimusi Baltkrievijā un pēc augstskolas beigšanas atbraukusi strādāt uz Iecavu.
Izrakstus par uzņemšanu Latvijas pilsonībā vienlaikus saņēma vairāku ģimeņu locekļi. Viņu vidū ir Svetlana un Anžela Prihodko, Larisa un Daniels Vasiļjevi, Jeļena un Natālija Hodorovičas. Par Latvijas pilsoni kļuva arī igaunis Kalevs Ojāru.
Prieks visai ģimenei
Visi 19 cittautieši 2004. gada 17. decembrī Iecavā nokārtoja pārbaudi pilsonības iegūšanai. Tika vērtēta latviešu valodas prasme, valsts vēstures un Satversmes zināšanas, skaidro Ingrīda Levko. Latviešu valodu bezmaksas kursos iepriekš bija mācījušies 13 cittautiešu, bet pārējie izmantoja iespēju pārbaudījumu kārtot savā dzīvesvietā – Iecavā –, nevis Bauskā, kur parasti tiek organizēti eksāmeni.
Reizē ar vecākiem pilsonību ieguva arī trīs bērni vecumā līdz 15 gadiem. Mazajai Anželai Prihodko, kura mācās Iecavas vidusskolas 2. klasē, 10. maijs bija īpaša diena, jo dokumentu par pilsonības piešķiršanu saņēma gan Anželas mamma, gan tante Jeļena Hodoroviča un viņas trīsgadīgā meitiņa Natālija.
Jeļena ir beigusi Iecavas vidusskolu un strādā Rīgā. Jaunā sieviete “Bauskas Dzīvei” sacīja: “Priecājos, ka māsa mani pierunāja izmantot iespēju naturalizēties. Es vēl šaubījos, domādama, ka būs sarežģīti. Pārbaudījums man nesagādāja nekādas grūtības. Pilsonības iegūšanas process izrādījās daudz vienkāršāks, nekā biju iztēlojusies.”
Sakārtoti dokumenti
Sveikt audžumeitu Sigitu bija ieradusies pensionāre Irēna Nagurēviča. Abas ir lietuvietes, bet nevainojami pārvalda latviešu valodu. Tā kā Sigita Nagurēviča ir 2. grupas invalīde, pārbaudījumu kārtošanā viņai bija atvieglojumi. Atkarībā no diagnozes atlaides tiek piemērotas arī citiem pretendentiem ar īpašām vajadzībām, precizē Ingrīda Levko.
Uz “Bauskas Dzīves” jautājumu, kāpēc desmit gadu laikā Bauskas rajonā ir naturalizējušies tikai 2000 cittautiešu, NP Bauskas filiāles vecākā referente atbild: “Pastāv vēl divi pilsonības iegūšanas veidi – pilsoņa statusa reģistrēšana un pēc 1991. gada 21. augusta dzimušu bērnu atzīšana par Latvijas pilsoņiem. Parasti naturalizējas vienas ģimenes vairāki locekļi. Mēs cenšamies iedzīvotājus pārliecināt, lai vienlaikus ar vecākiem pilsonību iegūtu arī bērni. Sakārtoti dokumenti palīdz izvairīties no sarežģījumiem.”
