«Bauskas Dzīve» turpina publikāciju sēriju, kurā lasītājiem piedāvā Bauskas rajona pagastu pašreizējo ekonomisko raksturojumu un attīstības plānojumu. Šoreiz apskatām Skaistkalnes pagastu.
“Bauskas Dzīve” turpina publikāciju sēriju, kurā lasītājiem piedāvā Bauskas rajona pagastu pašreizējo ekonomisko raksturojumu un attīstības plānojumu. Šoreiz apskatām Skaistkalnes pagastu.
Trūkst skaidrības reformas jautājumos
Skaistkalnes pagasts atrodas Bauskas rajona dienvidaustrumos, aptuveni 30 kilometru no rajona centra. Tā kopējā platība ir 106 kvadrātkilometri. Skaistkalnes pagasts sadalīts trijās apdzīvotās vietās – Skaistkalnē, Putnos un Mēmelē. Lielākā daļa darbaspēka plūst uz Rīgu, jo galvaspilsētā ir lielākas izaugsmes iespējas, kā arī dāsnāks atalgojums nekā vietējā pagastā.
Teritoriālās reformas 102 novadu modelis Skaistkalnes pagastu paredz pievienot Vecumnieku novadam. Skaistkalnes pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Kalniņš norāda, ka pašvaldībai, tāpat kā daudzām apkārtējām vietvarām, trūkst skaidrības par daudziem stratēģiski svarīgiem jautājumiem un par attīstību novadā kopumā. tāpēc tagad tiek nogaidīts, kādi būs valdības turpmākie soļi teritoriālās reformas īstenošanā.
Pamatnodarbe – zemniecība
Kā informēja J. Kalniņš, pagastā ir virkne daudzsološu un progresīvu zemnieku saimniecību, piemēram, “Baltiņi” un “Ķekari”. Astoņas saimniecības uzskatāmas par lielām, jo apsaimnieko vairāk nekā 100 hektāru lauksaimniecībā izmantojamas zemes. Tomēr visvairāk pagastā – 31 – ir vidēja lieluma saimniecību, kas kopj zemi vairāk nekā desmit hektāru platībā.
Zemnieku saimniecībai “Mačeni” šis ir 15. darbības gads. Tas ir izteikts ģimenes uzņēmums. Saimniecība aprūpē 71 hektāru zemes, un tās īpašumā ir 19 liellopu ganāmpulks, kurā ir 11 slaucamas govis. “Mačeni” ir viena no tām saimniecībām pagastā, kas cenšas sekot līdzi laikam, mācās izturēt šodienas mainīgajos apstākļos. Pašlaik tiek domāts par saimniecības pārorientāciju bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanai. Papildienākumi uzņēmumā tiek gūti pirts un telts vietu izīrēšanā. Saimniece Dace Stankeviča norāda – ja trūks spēka lopkopībai, tad enerģiju ieguldīs viesu nama attīstībā.
Pašvaldības darbu Dace vērtē labi un uzsver, ka neviens neko otra vietā nevar izdarīt. “Savos 50 gados pilsētā mēs nevienam neesam vajadzīgi, tāpēc jāku ļas vien būs pa laukiem,” atklāj D. Stankeviča. Viņa apšauba iespēju, ka reiz šeit ienāks kāds liels ražošanas uzņēmums, kas veicinātu pagasta labklājību un turpmāko attīstību.
Meklē jaunu tirgu
Kā liecina Valsts ieņēmuma dienesta Bauskas nodaļas sagatavotā informācija, lielākā nodokļu maksātāja Skaistkalnes pagastā ir SIA “Liene”, kuras īpašnieks ir skaistkalnietis Ints Auziņš. Pašlaik saimniekam ir jauni plāni kopā ar Aivaru Šileiku veidot jaunu uzņēmumu – autoservisu “Mežsētas” –, kas būs izvietots bijušās kautuves telpās.
Savukārt Skaistkalnes centrā ir uzņēmums SIA “Skaistkalnes kokapstrādes cehs”. Kā sacīja direktors Andris Beļskis, uzņēmums darbojas jau sesto gadu un tajā patlaban ir 20 strādnieku gan no Skaistkalnes, gan Vecumnieku, gan Bārbeles pagasta. Pamatā tas nodarbojas ar kokmateriālu sagatavošanu un mēbeļu izgatavošanu. Ražotne modernizēta 2002. gadā, tajā izvietoti 12 jauni darbgaldi, divas jaudīgas žāvētavas, kokmateriālu novietne. Pašlaik darbinieku vajadzībām top dušas un tualetes telpas, kurās būs izvietota arī neliela pirtiņa. Tajā varēs atgūt spēkus pēc saspringtās darbdienas.
Uzņēmums produkciju pārsvarā ražo eksportam uz Somiju, Zviedriju, Norvēģiju, kā arī uz tuvējo Lietuvu. Nepārtraukti izstādēs, katalogos tiek meklēts arī jauns noieta tirgus. Ir bijuši mēģinājumi piedalīties arī vietējā, taču dārgo cenu dēļ atsaucība bijusi minimāla. Uzņēmuma pamatprodukts ir ozolkoka ēdamgaldi. Vidēji mēnesī uzņēmums saražo no 350 līdz 400 galdiem.
A. Beļskis atklāja, ka izejmateriāli tiek vesti no Ukrainas, jo pašmāju ozolkoks atzīts par nederīgu tā zarainības un nevienmērīgā krāsojuma dēļ. Uzņēmums strādā arī ar individuālajiem pasūtījumiem. Pēc tiem ražotnē top ozolkoka parkets, durvis, logu rāmji, bufetes u. c. mēbeles. A. Beļskis norāda, ka vislielākās grūtības sagādā labu darbinieku atrašana. Situācijas uzlabošanai tiek domāts arī par kaimiņvalsts darbaspēka piesaistīšanu.
Turpat pagasta centrā individuālo frizieres darbu veic Ināra Strēle. Šogad viņa ar ekstravagantu frizūru un meikapa parādi atzīmēs 30 gadu darba jubileju.
Vietvaras mērķis
Kā informēja J. Kalniņš, lai veicinātu uzņēmējdarbības vides attīstību, pašvaldība regulāri, analizējot pieprasījumu, rīko informācijas dienas (seminārus), nodrošinot lauksaimniecības konsultantu palīdzību. Pagasts ir atvērts visiem, kas patiesi vēlas attīstīt uzņēmējdarbību pašvaldības teritorijā, piemērojot telpu nomai pazeminātu īres maksu. Pašvaldība iesaistījusies arī Zemgales mēroga ūdenssaimniecības sakārtošanas projektā. Tiek domāts par tūrisma attīstības veicināšanu. Pašlaik vietvarā darbojas trīs viesu nami un top ceturtais. Sadarbībā ar Vidusdaugavas mežniecību tiek sakopta dabas aizsardzības objekta – karsta kriteņu – teritorija. Līdz 2010. gadam pakāpeniski tiks sakārtota ceļu infrastruktūra līdz atpūtas vietām, uzstādītas ceļa zīmes, informācijas dēļi. Pašlaik tiek sagatavots arī viens vides gids.
J. Kalniņš norādīja, ka pagastā izteikti trūkst sabiedriskās ēdināšanas vietas. Līdz šim tika aicināti uzņēmēji gan no Bauskas un Rīgas, gan Vecumniekiem, lai Skaistkalnē atvērtu kafejnīcu. Visos gadījumos saņemtas noraidošas atbildes – tas neatmaksājas.
