Piektdien automašīna pie daudzdzīvokļu mājas Stacijas ielā Bauskā notrieca mazu bērnu.
Piektdien automašīna pie daudzdzīvokļu mājas Stacijas ielā Bauskā notrieca mazu bērnu. Neatliekamās palīdzības mediķi, kuri cietušo nogādāja slimnīcā, vēlāk sacīja, ka piecgadī gais puika pēkšņi izskrējis uz brauktuves. Zēna stāvoklis, paldies Dievam, neesot smags. Un vēl kāds vājš mierinājums – automašīnas vadītājs pats esot izsaucis neatliekamo palīdzību.
Negadījums notika gaišā dienā iedzīvotāju acu priekšā. Protams, bērni spēlējas mājas pagalmā un neskaitāmas reizes šķērso ieliņu. Kur lai viņi paliek? Taču ne jau privātīpašnieka nātru un dadžu hektāros, kas kupli sazēluši iepretim nama fasādei! Diemžēl šaurā, grubuļainā iela reizēm līdzinās ātrgaitas maģistrālei. Mašīnu straumes uz tuvējo būvmateriālu veikalu sāk plūst jau agri no rīta – kravas auto ar milzu piekabēm, furgoni, mikroautobusi un vieglās mašīnas. Līdz pat vakaram nenorimst dārdoņa, putekļu un izplūdes gāzu mākoņi. Dzīvokļu logus labāk vispār nevērt vaļā. Gājēji šajā apvidū tiek uzskatī ti par neeksistējošiem. Vismaz dažu autovadītāju attieksme ir tieši tāda, jo viņi pat negrasās samazināt ātrumu, braucot garām dzīvojamai mājai.
Draudīgo situāciju izraisījusi ne jau veikala popularitāte, bet gan absolūta vienaldzība pilsētas ielu uzturēšanā. Uz tirgotavu var nokļūt arī pa citu – īsāku – ceļu, kas sākas pie uzņēmuma “Bauskas piens” un beidzas iepretim minētai daudzdzīvokļu mājai. Bet šo ielas posmu pēdējo desmit gadu laikā neviens nav pat centies greiderēt, par kapitālu remontu nemaz nerunājot. Ar ko tik nav mēģināts aizbērt bedres – pat ar velēnām. Arī tagad ir redzami dīvaini ielāpi, kuru vienīgā funkcija ir acu apmānīšana.
Ja reiz iela atrodas pilsētā un tai ir nosaukums, it kā nevarētu izraisīties diskusijas par brauktuves piederību konkrētam saimniekam – pilsētas pašvaldībai. Bet varbūt kādam šķiet, ka bailēs par bērnu dzīvību mājas iedzīvotājiem pašiem vajadzētu remontēt ielu, uzstādīt ātruma ierobežojuma zīmes vai novirzīt satiksmi pa citu ceļu?
Varbūt tagad, skolas brīvlaikā, Stacijas ielas strādājošām māmiņām bērni jāieslēdz dzīvokļos, jo garantijas par viņu drošību nav nekādas? Pirms vairākiem gadiem intervēju kādu šīs mājas meitenīti. Viņa līksmi stāstīja par savu runci un, nemainot intonāciju, turpināja: “Man bija cits kaķis, bet mājas priekšā to sabrauca. Turpat nākamajā vasarā mašīna uzskrēja arī man, un tad bija smadzeņu satricinājums.” Meitenes monologs tagad man šķiet briesmīgs.
