Pašvaldību vadītāji kārtējā tikšanās reizē pagājušās nedēļas nogalē Skaistkalnē bija aicinājuši ierasties rajona Policijas pārvaldes vadību.
Pašvaldību vadītāji kārtējā tikšanās reizē pagājušās nedēļas nogalē Skaistkalnē bija aicinājuši ierasties rajona Policijas pārvaldes (RPP) vadību. Diskusijā par valsts policijas darbu laukos piedalījās arī Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja biedre Linda Mūrniece.
Trūkst darbinieku
RPP priekšnieks Jurijs Kovaļonoks izvērtēja pašreizējo situāciju, uzsvērdams materiāli tehniskās bāzes trūkumu. Ministru kabineta 2003. gadā pieņemtie noteikumi paredz, ka “katra lauku iecirkņa inspektoram pienākas viens vieglais vai apvidus auto”. Ņemot vērā šos noteikumus, rajona policijas rīcībā vajadzētu būt 46 transporta līdzekļiem. Baušķeniekiem ir 27 mašīnas, deviņas netiek ekspluatētas, jo ir fiziski un morāli novecojušas. Lauku iecirkņiem bilancē ir astoņi auto, taču reāli var ekspluatēt piecus. 2003. gadā Bauskas RPP no valsts saņēma divus jaunus automobiļus, pērn – tikai vienu. Aizvien aktuālāks laukos kļūst arī strādājošo trūkums. Pašlaik ir 18 policistu, sešu trūkst. Tāpēc arī vienam inspektoram nākas atbildēt par diviem, pat trim pagastiem. Šādā režīmā strādājot, pašsaprotama ir darba kvalitātes pazemināšanās. J. Kovaļonoks minēja arī virkni citu aktuālu problēmu.
Vajag gribēt strādāt
Saeimas deputāte, uzklausījusi J. Kovaļonoka ziņojumu, pauda lielu neapmierinātību ar RPP vadības darbu. “Ar naudas trūkumu var aizbildināties vienmēr. Tomēr vadībai ir jāatrod veids, kā ar esošiem līdzekļiem uzturēt policiju. J. Kovaļonoka ziņojumā es neko tādu nedzirdēju. Ir jādomā par darbības struktūras maiņu. Varbūt pareizāk turēt trīs policistus un viņiem labi maksāt, nevis desmit, kas par niecīgu algu nemaz nevēlas kustēties. Svarīgākais ir gribēt strādāt,” skarbi izskanēja L. Mūrnieces atzinumi. Tikšanās beigās, apkopojot arī pašvaldību vadītāju sacīto, L. Mūrniece izteica secinājumu, ka rajona pašvaldības nav apmierinātas ar policijas darbu. Viņa arī atzina, ka Bauskas RPP vadības sniegtie skaidrojumi apliecinot nespēju pilnvērtīgi vadīt struktūrvienības darbu. Deputāte iecerējusi nosūtīt vēstuli Valsts policijas kārtības priekšniekam Aivaram Grigulim, kurā izklāstītu tikšanās laikā uzklausītās problēmas.
Sola katram telefonu
Daudz iebildumu, dažas pozitīvas atziņas un pāris ieteikumu RPP vadībai izteica vietvaru vadītāji. Izvērtējot policijas materiāli tehnisko aprīkojumu, Rundāles pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Okmanis pauda izbrīnu, cik maznodrošināti ir iecirkņu policisti. “Sākot darbu manā pagastā, jaunajam iecirkņa inspektoram nebija nedz sava auto, nedz mobilā telefona. Kā mūsdienās strādāt? Vai tiešām policijas vadība nevar atrast līdzekļus vienam telefonam? Pēc mēneša viņš par savu naudu nopirka telefonu, vēl pēc laika paņēma kredītu un iegādājās auto. Taču tagad meklē darbu Rīgā, jo tur, lūk, ir citas algas un materiālais nodrošinājums. Viņš no mums ies prom,” situāciju bezcerīgi iezīmēja A. Okmanis. Automobiļus katram iecirkņa inspektoram nesolot, J. Kovaļonoks gan apgalvoja, ka gada laikā katru policistu nodrošinās ar dienesta mobilo telefonu.
“Nemētāt” inspektorus
Nesakārtotību rajona policijas darbā uzsvēra Svitenes pašvaldības vadītāja Genovefa Lapsa. Gailīšu un Codes pagasta vadītāji pauda neapmierinātību ar kārtību, ka vienam cilvēkam jāpārrauga pat trīs pagasti. Viņam vienlaikus it kā jābūt visur, taču īstenībā policists nav atrodams nekur. “Mūsu ļaudis vairs netic, ka ir jēga saukt inspektoru, ja apzagts dārziņš vai aiznestas kādas krāsainā metāla lietas. Inspektora nekad nav uz vietas, viņam jāskraida pa trim pagastiem. Un cilvēki nāk policijas problēmām risinājumu meklēt pašvaldībā,” sūrojās V. Veips. J. Kovaļonoks piekrita, ka dažreiz ir grūti izkontrolēt, ko dara katrs iecirkņa inspektors. Codes pašvaldības vadītājs Andris Āboliņš gan ieteica pirms kontroles nodrošināt pienācīgus apstākļus. Viņš lūdza “nemētāt” policistus no viena pagasta uz citu. Jāļauj iestrādāties vairākus gadus un iepazīt cilvēkus. Sarunā izskanēja priekšlikums valstiski domāt par pašvaldības policijas attīstību, ļaujot iecirkņa inspektoru darbu uzraudzīt pašvaldībām. “Ja valsts mums atvēlēs līdzekļus pašvaldības policijas uzturēšanai, mēs inspektoram maksāsim algu un varēsim kontrolēt, kā viņš strādā,” priekšlikumu pauda A. Āboliņš.
Pozitīvus vārdus par pagasta policijas inspektoru darbu tei ca Jānis Kalniņš no Skaistkalnes un Vecsaules pašvaldības vadītājs Juris Cielavs.
