Eiropas čempionāta autokrosā Bauskas posms vakar, 5. jūnijā, sākās īpaši – ar Latvijas titulēto autobraucēju godināšanu (tostarp sumināti Pēteris Neikšāns, Nikolajs Tions) un ar 15 salūta zalvēm.
Eiropas čempionāta autokrosā Bauskas posms vakar, 5. jūnijā, sākās īpaši – ar Latvijas titulēto autobraucēju godināšanu (tostarp sumināti Pēteris Neikšāns, Nikolajs Tions) un ar 15 salūta zalvēm. Tas tāpēc, ka šis bija 15. jubilejas gads, kopš Mūsas trasē notiek Eiropas čempionāta sacīkstes.
Kāda neraža, tieši šogad neviens Latvijas sportists “Mūsā” nekāpa uz goda pjedestāla. Visvairāk sirds sāp par Arūnu Matulēnu, kurš bagiju 3A klasē pārliecinoši tika finālā starp desmit labākajiem. Komentētājs visu uzmanību vērsa uz 229. numuru un Arūnu sauca par mūsu vienīgo cerību divīzijā 3A. Bauskas puses sportists labi turējās ceturtajā vietā, un tad pēkšņi viņam brauciens jāpārtrauc un trase jāatstāj. Arūns Matulēns apdzinis priekšā braucošo čehu sportistu dzeltenā karoga zonā, bet tas, protams, ir pārkāpums. Kā tā? Arūns Matulēns pēc sacīkstēm skaidroja: “Čehu kolēģis pirms dzeltenā karoga zonas pēkšņi palēnināja ātrumu. Un man nebija, kur palikt, nekas cits neatlika kā viņu apdzīt. Protams, es redzēju karogu, bet čehu braucējiem acīmredzot ir tāda taktika… Mani viņš iegāza.”
Vieglo automobiļu D-1 klasē mums bija divas cerības – Aldis Zēbergs un Jānis Bogdanovičs. Jānis ar savu jauno “Ford Focus” sestdien 1. kvalifikācijas braucienu veica visātrāk par visiem, atstājot aiz sevis čempionāta galvgalī braucošo Sergeju Kvašinu (Krievija), Helmutu Vildu (Vācija) un citus. Tomēr svētdien vairs neveicās, mašīnai notika ķibele ar stūres iekārtu, un sportistam arī trauma – Bauskas slimnīcā Jānim Bogdanovičam konstatēja lauztu ribu. Tā arī finišēt neizdevās. Līdz finālam tika Aldis Zēbergs, tomēr arī viņam nācās izstāties…
Vienīgais, kas no mūsējiem godam finišēja, – sporta veterāns Aleksejs Jaluņins bagiju D-3 klasē, iekļūstot olimpiskajā sešniekā.
“Bauskas Dzīves” aptaujātie skatītāji šoreiz neizteica pretenzijas par apsargu darbu, skatīties un baudīt sportisko azartu nekas netraucējis. Iveta, kura uzvārdu atteicās minēt, vienīgi vērsa uzmanību uz dažiem faniem, kas esot krietni sašvillojušies.
“Redzat to tur ar Čehijas karogu pār plecu? Mierīgi visu garāmgājēju klātbūtnē attaisa bikšu priekšu un čurā, bet karogu no pleca nenoņem,” Iveta rāda žurnālistei. Jā, arī “Bauskas Dzīve” viņu taciņas malā pamanīja. Zēns pēc tam, braši turot Čehijas valsts karogu, aizstreipuļoja tālāk.
Vēl kāds akcents “iz sportistu dzīves”. Krievijas pārstāvis no Tatarstānas Rustams Minnihanovs Bauskas trasē uzvarēja pārliecinoši. Kāds kolēģis žurnālists lūdz Minnihanovam interviju. Viņa atbilde: “Pošol ti nah…” (skan īsts krievu lamuvārds). Televīzijas vīrs apmulsumā pārjautāja: “Izviņitje, ņe poņal” (‘atvainojiet, nesapratu’). Tad no autosportista Rustama Minnihanova (kurš, izrādās, ir arī Tatarstānas Republikas premjerministrs) mutes izvēlās vēl trakāks lamuvārds. Labi, ka publikācijas autore to dzirdēja, vismaz kļuva skaidrs, ka šim autobraucējam nedrīkst tuvoties, lai cik labus rezultātus viņš gūst.
***
rezultāti
– D-3A
1. vieta – Ladislavs Hanaks (Čehija); 2. v. – Jirži Svoboda (Čehija); 3. v. – Jozefs Marti (Šveice).
– D-3
1. v. – Petrs Bartošs (Čehija); 2. v. – Matiass Bēringers (Vācija); 3. v. – Romans Kerka (Čehija).
– D-1
1. v. – Rustams Minnihanovs (Krievija); 2. v. – Pauļus Pleskovs (Lietuva); 3. v. – Sergejs Kvašņins (Krievija).
