Latvijai vajadzīgas profesionālas armijas vienības, un to attīstībā tiek nopietni strādāts.
Latvijai vajadzīgas profesionālas armijas vienības, un to attīstībā tiek nopietni strādāts.
Taču agresora uzbrukuma gadījumā, ārkārtas situācijas vai dabas katastrofas gadījumā ir nepieciešams arī, lai pati Latvijas tauta spētu sevi aizsargāt, un šeit svarīga loma ir Zemessardzei (ZS), uzskata aizsardzības ministrs Einars Repše (JL).
Ministrs 18. jūnijā apmeklēja ZS Studentu un 15. bataljona apmācības Mangaļsalā un tur tikās ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieri viceadmirāli Gaidi Andreju Zeibotu un Sauszemes spēku un ZS komandieri pulkvežleitnantu Juri Bezzubovu, informēja Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departamenta preses nodaļas vecākā referente Dace Kraveca.
“Latvija ir maza valsts, un savas valsts aizsardzības nodrošināšanai ir jāizdomā nestandarta risinājumi,” sacīja E. Repše. Aizsardzības ministrs, NBS un ZS vadība pārrunāja arī mobilizācijas plānu un tā uzlabošanu, atceroties janvāra vētras radīto situāciju. Savukārt pulkvežleitnants J. Bezzubovs uzsvēra, ka tieši ZS janvāra vētras katastrofā bija gatava darbībai jau vienas stundas laikā. Vētras postījumu novēršanā piedalījās aptuveni 2000 karavīru un zemessargu.
ZS vadība informēja, ka ZS arvien vairāk iesaistās gados jauni cilvēki, kam par iemeslu ir ZS aktivitātes – mācību iespējas, dalība starptautiskajās mācībās un misijās. ZS ir nozīmīga loma jaunatnes patriotiskajā audzināšanā. Pašlaik ZS dien aptuveni 11600 zemessargu, no tiem 510 ir profesionāli dienesta karavīri.
