Tāpat kā visas, šī nedēļa pagāja auļiem – atceres stundās un Jāņu piedzīvošanas dainās ar mūsu senču saulgriežu ainām. Ilgas Reiznieces vasarīgo darbu sasaistē ar dzimtenes dabu baudīja vai visa Latvija – vienalga, vēji pūta vai silti lija.
Tāpat kā visas, šī nedēļa pagāja auļiem – atceres stundās (par spīti profesionālajiem bļauriem) un Jāņu piedzīvošanas dainās ar mūsu senču saulgriežu ainām. Ilgas Reiznieces vasarīgo darbu sasaistē ar dzimtenes dabu baudīja vai visa Latvija – vienalga, vēji pūta vai silti lija.
Aizvien mazāk latviešiem paliekot Jāņu, bet pilnas ceļmalas ir neuzvaramo latvāņu. Arī Eiroparlamentā mums Jāņu nav(a). Tur Rihards, Roberts, pat Tatjana sava. Par labējo sūtņiem maz raksta, nereti vai ar pirkstu baksta, cik katrs ēd un dzer, kur guļ un kādas durvis ver. Bet ja nu kādam paklupt gadītos, tad interese cita radītos.
Tatjana Ždanoka gan jūtas pagodināta, īpaši Ģirta Kristovska uzmanības “lutināta”. Viņš uzrauga šo “padomju tanku”, lai melu plūdos pret Latvijas valsti nesabruktu tās vēl nedrošie balsti.
Aleksandrs Kiršteins, kā bija gaidīts, pats atteicās no amata, jo pretoties varai vairs nebija pamata. Vaira Paegle, kā drosmīgai sievietei klājas, bijušā partijas kolēģa vietā stājas. Vienu gan solīja droši: turpmākās darbības taktiku nepubliskošu.
Valodas par šķelšanos valdībā esot pavisam maldīgas – tā skaidro Aigars Kalvītis: viss kārtībā, godājamie kungi, tuvākajā laikā mēs necilāsim rungas.
Bāls un neizteiksmīgs izdevies deputātu ētikas kodekss – labas uzvedības un pašcieņas modelis. Tajā daudz rūpju, kā bijību atgriezt Līgām un Jāņiem, nevis skaidrākiem un patiesīgākiem kļūt pašiem.
Jānis Rožkalns, kas pirmoreiz 14. jūnijā pie Brīvības pieminekļa gāja, gaida, vai politikā pienāks laiks vīriem – nelokāmiem, neuzpērkamiem, ar principiem spīviem.
Kalvītis, Pabriks Briselē ar amata brāļiem sprieda, kā galā tikt ar Eirosavienības radikāļiem, kas uzasinājuši spuras, lai arī Eiropā nemiera uguņi kuras. Kā budžetu dalīt, ko ar konstitucionālo līgumu darīt? Par to šonedēļ sammitā šķēpus lauza, vai lielajiem un bagātajiem parlaments jāpaklausa? Eiropas Savienībā dziļa krīze, un neviens nevar pateikt, vai tā mitēsies un cik drīzi.
Arī Eiropa beidzot saskaitījusi tankus, kuri no austrumiem iebrauca Baltijas valstīs, kas blakus. Nu Eiropas Komisija gaidīto soli spērusi un naudu arī staļiniskā režīma upuru piemiņai lēmusi.
Kamēr Latvijas skolēni ar dziesmām un dejām uz Rīgu pošas, lielie mākslinieki prasa papildu tūkstošus, lai Parīzē izliktu divpadsmit akmeņus runājošus, kā abu valstu prezidenti vienojušies. Kā tad tā, jautā Strautmane Baiba, uz āru spīd un laistās, iekšā – nabadzība baiga?
Olafam Brūveram pienācis cilvēku sarga pēdējais termiņš, bet nav dzirdēts, ka pieteicies būtu kāds cits – liels vai maziņš. Tagad darba kārtībā ombudsmenis, tik pareizs un taisns kā “Mērnieku laiku” Tenis. Tur vajadzēšot stipru vīru ar dvēseli un pagātni tīru. Kur tādu latvieši atradīs? Varbūt no tālām zemēm izrakstīs? Daži mums jau ir bijuši – vārdos gan nenosaukšu –, uz naudu un varu krituši.
Visiem Jāņiem un Līgām, un viņu bērniem – lai Jāņugunis spīgo un pāri upēm un kalniem lēzeniem aizvijas skanīgais “Līgo”!
