Šonedēļ daudziem skolu absolventiem jau aiz durvīm būs palicis izlaiduma laiks, bet priekšā stāvēs dzīves nākamais posms, kas katram būs individuāls un atšķirīgs.
Šonedēļ daudziem skolu absolventiem jau aiz durvīm būs palicis izlaiduma laiks, bet priekšā stāvēs dzīves nākamais posms, kas katram būs individuāls un atšķirīgs. Pieļauju, ka šajā laikā vairumam jau daudzmaz skaidrs, kādā gultnē savu nākotni virzīt. Aprunājoties ar vairākiem divpadsmito klašu absolventiem, noprotams, ka daudzu mērķis ir noteiktas izglītības iegūšana. Dažs pieļauj –, ja neveiksies iestāties izvēlētā mācību iestādē, tad varētu sākt darba gaitas ārpus Latvijas, tādējādi nopelnot naudu mācībām un papildinot savas svešvalodu zināšanas.
Jāteic, ka izglītība naudas un laika ziņā neapšaubāmi ir ilgtermiņa investīcija. Taču šajā gadījumā ir vērts padomāt arī par konkurences apstākļiem, kādos nāksies sevi pierādīt, beidzot augstskolu. Izvēloties studiju virzienu, der apsvērt, vai pēc mācību beigšanas nebūs daudz konkurentu. Jāņem vērā, ka esam Eiropas Savienībā, jāraugās, kas darba tirgū notiek citās valstīs.
Daudzi Bauskas jaunieši sarunā atklāja, ka par prestižu uzskata jurista un ekonomista profesiju. Lielākā daļa aptaujāto jauniešu neslēpj, ka konkrētai nozarei viņus piesaista ne tik daudz interese, cik iespēja pelnīt. Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras pētījums liecina, ka pērn jauniešus visvairāk interesējušas trīs jomas: ekonomika un finanses, jurisprudence, uzņēmējdarbība un vadība.
Pēc izglītības pētnieku aplēsēm, sagatavoto speciālistu skaits pakalpojumu jomā, tāpat banku sistēmā, esot tuvu maksimumam. To pašu varot teikt arī par juristiem. Šo situāciju nedaudz ieskicē arī nodarbinātības valsts aģentūras dati, kas liecina, ka tieši šajās nozarēs izglītību ieguvušo absolventu vidū ir visvairāk bezdarbnieku, jo konkurence ir liela un nereti jaunietis jau uzreiz pēc augstskolas beigšanas kļūst par bezdarbnieku.
Domāju, ka nelielu artavu šajā ziņā sniedz arī plašsaziņas līdzekļi. Apskatot darbu sludinājumus, var secināt, ka tieši šīs nozares profesijas ir tās pieprasītākās un ka tajās jau vienmēr darbs būs. Taču profesijas izvēlē nevar paļauties tikai uz sludinājumiem medijos, jo ir ļoti pieprasīti speciālisti, piemēram, inženierzinātnēs, kuru ir tik maz, ka ar sludinājumu starpniecību viņus nav jēgas meklēt.
Šajā ziņā ir sarosījusies arī valsts, domājot par subsidēto mācību programmu ieviešanu. Valdībai nerīkojoties, ir pilnīgi iespējams, ka piepildīsies tirgus ekspertu prognozes – tuvākajā nākotnē tehniskie speciālisti “izmirs”. Taču mūsu nākotne ir balstīta tieši uz dabas un eksakto zinātņu speciālistiem.
Ārzemju eksperti min, ka viens no iemesliem, kāpēc Latvijā neienāk vairāk ražotņu ar augstu pievienoto vērtību, ir kvalificēta darbaspēka trūkums. Taču jāņem vērā, ka tuvāko gadu laikā visā Eiropā noteikti pieaugs rūpnieciskās ražošanas apjomi, turklāt pats ražošanas process kļūs aizvien komplicētāks, tāpēc būs vajadzīgi augsti kvalificēti dažādu rūpniecisko nozaru speciālisti.
Visu apsverot, pieļauju, ka 18 gados jābūt jau pārbaudītam, vai intereses un spējas ir humanitāras vai tehniskas. Lai ko arī jaunais censonis dzīvē izvēlētos studēt, jāzina, ka panākumus jebkurā profesijā nodrošina trīs lietas – prasme mācīties visa mūža garumā, sadarbības spējas, kā arī vispārēja un emocionāla inteliģence.
