Parasti frizūru mēdz iepriekš pārdomāt, taču man dažkārt matu sakārtojumu ir veidojuši draugi un paziņas. Tās reizes izvērtušās par negaidītiem piedzīvojumiem.
Parasti frizūru mēdz iepriekš pārdomāt, taču man dažkārt matu sakārtojumu ir veidojuši draugi un paziņas. Tās reizes izvērtušās par negaidītiem piedzīvojumiem.
“Eksekūcija” pirtiņā
Pagājušā gadsimta 80. gados, dodoties dienestā, kolēģi sarīkoja, kā tajā laikā teica, pirtiņu. Tagad tās vairs nav, bet relaksācijas vieta, kas atradās Bauskā, Rīgas ielā, Mēmeles malā, bija gaumīgi iekārtota, tajā bija arī neliels baseins. Pasākums bija labi apmeklēts, un, par lielu pārsteigumu, man tika organizēts neliels šovs – matu griešana. Ieradās friziere Mārīte. Mēs kādu brītiņu jau bijām priecājušies. Atbilstoši tradīcijām, ēdām ar karotēm – nekādu dakšiņu vai nažu. Dzeramos lējām metāla krūzītēs.
Tad, kad mani sāka gatavot “eksekūcijai”, baseinā iemērcu galvu un matus saslapināju. Novietojoties telpas vidū, visu vēl skaidri atcerējos. Man sāka apstrādāt matus. Kad kāds pasniedza krūzi, vēl ievēroju. Taču kopš tā brīža atmiņā nekas nepalika. Vēlāk uzzināju, ka man palīdzējis ķirurgs Juris. No rīta pamodos kolēģes Velgas dzīvoklī ar jaunu frizūru, ko vēlāk armijas daļā pielaboja – nodzina uz nullīti.
Nevar sasildīties
Bieži esmu piedalījies dažādās fotoizstādēs. Reiz bohēmiskā gaisotnē satikāmies fotogrāfa Aigara darbnīcā. Tolaik mani mati bija diezgan gari. Kāds man piedāvāja mainīt to garumu. Darbnīcas virtuvē žigli sarīkojām atbilstošu vietu, visi stāvēja apkārt, komentēja procesu. Zīmīgi, ka Ļončiks, viņš arī Aleksandrs, vīrs ar visgarākajiem matiem un bārdu, mani sāka frizēt. Viss ritēja raiti, kamēr aparātiņš pārstāja strādāt, tas darbojās ar baterijām. “Atvaino, bet tālāk nekas nenotiks, baterijas beigušās,” tā situāciju komentēja klātesošie. Baterijas tolaik nevarēja dabūt, kur nu vēl pusnaktī. Gandrīz paliku ar pusnodzītiem matiem. Taču, pateicoties fotogrāfiem un viņu attapībai, pa visiem pielāgojām dažādus enerģijas avotus un frizēšana turpinājās.
Kolēģi par manu jauno izskatu nepriecājās, īpaši uztraucās Anita. Bija jūlijs, bet pēkšņi sākās aukstums. Kad pārvilku segu pāri galvai, nekādi nevarēju sasildīties, visu laiku sala.
Glābj cepure
Piedaloties kārtējā izstādē galerijā “Erotika” Rīgā, draugi mani atkal izprovocēja uz matu griešanu. Grūti bija atrast atbilstošus darbarīkus. Bārmenis Ralfs kaut kur sadabūja bārdas dzenamos (tos, ko pastāvīgi reklamē TV). Man saziepēja matus, process sākās un turpinājās, bet tad “frizieris” Gunārs paziņoja, ka ir piekusis. Un tā darbs palika pusē – viena daļa matu nodzīta, otra ne. Labi, ka bija ziema, liku galvā cepuri, un neviens neko neredzēja. Otrā dienā frizētavā meistare brīnījās vien, taču, samaksājot vienu vienīgu latu, mana galva tika sakārtota.
Arī draugam Ļončikam, kas piedalījās matu griešanā, gadījās dīvainas lietas. Kad viņš ciemojās pie manis, Ļončikam uz galvas uzkrita mušpapīrs. Lieki teikt, kāds bija rezultāts. Ar mušpapīru un matiem viņš cīnījās divas stundas. Grieza pats. Mati un bārda kļuva stipri īsāki.
Ar maniem matiem un bārdu tagad ir tā –, kad tie izauguši nepieklājīgi gari, tad apgriežu. Pie meistara eju reti, palīdz meita Kristīne. Tikai reizēm apmeklēju frizētavu, vislabākās atmiņas ir par frizieri Andu. Ar meistarēm var papļāpāt, atpūsties. Bauskā, manuprāt, ir labas frizieres.
Droši vien kādreiz vēl piedzīvošu kaut ko interesantu ar matiem.
