Modē ir svītras. Sezonas aktualitāte ir strīpainas alus krūzes un kausi. Arī tumšbrūna, glazēta māla suvenīrmuciņas ar zeltītu stīgojumu pircēji atzinuši par piemērotu dāvanu Jāņos.
Modē ir svītras
Sezonas aktualitāte ir strīpainas alus krūzes un kausi. Arī tumšbrūna, glazēta māla suvenīrmuciņas ar zeltītu stīgojumu pircēji atzinuši par piemērotu dāvanu Jāņos. Uzņēmums “Latvijas keramika”, kas ražo šos traukus, elastīgi reaģē uz jaunām stila tendencēm.
Krāsas un mentalitāte
Latvieši alu dzer no māla krūkām, arī pīrāgus liek smagnējās māla bļodās. Tāda ir mūsu mentalitāte. Baltijā lielākās keramikas ražotnes sabiedrisko attiecību speciālists Modris Malcenieks, iepazīstinot “Bauskas Dzīvi” ar uzņēmuma produkciju, vārdu “mentalitāte” minēja ne reizi vien. Ļoti svarīgi zināt, ka dažādu valstu un reģionu iedzīvotāju krāsu uztvere ir atšķirīga.
Vienas un tās pašas formas versija tiek izstrādāta dažādās krāsās un adresēta konkrētai auditorijai. “Trauki brūnos toņos visvairāk ir iecienīti Krievijā, kas ir lielākā sadarbības partnere Austrumos. Tagad arī Francija sāk pievērsties brūnganai gammai. Poļiem visvairāk patīk bēšie toņi un akvarelim līdzīgi krāsainu glazūru pludinājumi. Ukrainā līderpozīcijas ieņem piparmētru zaļais un debeszilais tonis, bet piesātināti zilais allaž ir pieprasīts Skandināvijā. Latvieši, īpaši vecākā paaudze, ir ļoti konservatīvi. Viņiem Līgo vakarā noteikti vajag zaļganīgi brūnus alus kausus “nacionālā stilā”,” skaidro speciālists.
Krāsu topa virsotnē visā Eiropā pašlaik ir piesātināti sarkanais tonis. Arī “Latvijas keramikā” ir izstrādātas sarkanu trauku eksperimentālas sērijas. Tā kā glazūra sastāv no specifiskiem komponentiem, panākt vēlamo toni nav vienkārši. Modris Malcenieks atzīst, ka šīs prasmes apgūšana uzņēmumā vēl ir sākumstadijā. Minēto īpatnību dēļ, kā var novērot dažos Rīgas veikalos, importēto sarkano trauku cena ir augstāka.
Mazie dzērienu trauciņi
Joprojām ir iecienīti kausi un krūzītes ar vasaras saulgriežu simboliku un populārākajiem personvārdiem. Var iegādāties arī tumšbrūnus kausus, ko grezno divu jāņabērnu reljefs. Tomēr ar tradicionālo piedāvājumu vien nepietiek, tādēļ jau šī gada sākumā tika izstrādāta jauna Līgosvētku trauku līnija. Strīpainās krūkas un kausi ir ļoti neparasti, tos ievēro. Varbūt tāpēc, ka rūpnieciski ražotie trauki atgādina roku darbu, bet, iespējams, arī tādēļ, ka faktūra un toņu salikums rada attālas asociācijas ar lūku pinumiem.
Jauno izstrādājumu vidū ir suvenīrmuciņas, kurās var ieliet 350 gramu jebkāda dzēriena. Zeltītā stīgojuma efekts, kas akcentē muciņas formu, ir iegūstams ar tūbiņā pildītu kontūrkrāsu un nav iedomājams bez roku darba.
Uz sāniem apgāztas muciņas forma atkārtojas oriģinālā riekstu vai citu neliela izmēra uzkodu trauciņā. Tā vēl ir izmēģinājumu sērija. Ja pircējiem jaunais izstrādājums iepatiksies, nākamgad ražošanas apjomi tiks palielināti.
Integrē cittautiešus
Vērojot mazus bērnus apgūstam sadzīves prasmes, ir izstrādāts savdabīgs alus kauss ar divām osām. “Ja gadu vecs mazulis satver pilnu krūzi ar abām rokām un jūtas stabilāk, kādēļ to nevarētu darīt arī līgotājs?” spriež sabiedrisko attiecību speciālists.
Ir padomāts arī par cittautiešiem. Firmas veikalā uzmanību saista kauss ar aicinošu uzrakstu “Ģeti Janova, shoģites! Ligo!” (‘Jāņabērni, sanāciet! Līgo!’). Modris Malcenieks komentē: “Teksts nav mūsu izgudrots. Izmantojām Jāņa Petera līgodziesmu tulkojumus krievu valodā.”
Ar labu humoru apveltītiem Jāņiem un Līgām dāvanā varētu pasniegt arī skulpturālas vāzes, kas imitē sievietes un vīrieša torsus. Tās gan neietilpst Jāņu dienas trauku sērijā, bet tiek ražotas jau labu laiku un ir ļoti iecienītas.
SIA “Latvijas keramika” ir iesaistījusies starptautiskā un vietējā tūrisma apritē. Uzņēmuma apmeklējums ar tehnoloģisko procesu demonstrējumiem ir iekļauts Zemgales tūrisma maršrutos. Pēc iepriekšējas pieteikšanās ekskursijas ražotnē tiek organizētas arī skolēnu un citu interesentu grupām.
***
uzziņai
SIA “Latvijas keramika” ražo ap 2000 trauku un suvenīru veidu.
85 procenti produkcijas tiek eksportēti.
Rūpnīcas rekonstrukcija tika sākta 1998. gadā.
2003. gadā ir uzcelti jauni ražošanas korpusi.
Tehnoloģiskais process ir automatizēts. Roku darbu izmanto tikai dažos iecirkņos.
Darba vietu skaits – 188.
Skolām un interešu izglītības iestādēm uzņēmums pārdod sagatavotu māla masu. Šo iespēju izmanto arī Bauskas mākslas skola.
Latvijā keramiku vēl ražo uzņēmumi “Valdars” (Cēsīs), “Rebeka” (Valmieras rajonā) un “Konaks+”(Liepājā).
