Jānis Dūmiņš, jauns baušķenieks, studē svētku režiju Latvijas Kultūras koledžā. Šogad viņš ir beidzis 1. kursu un vienu mēnesi strādājis praksē Bauskas tautas namā.
Jānis Dūmiņš, jauns baušķenieks, studē svētku režiju Latvijas Kultūras koledžā. Šogad viņš ir beidzis 1. kursu un vienu mēnesi strādājis praksē Bauskas tautas namā. Jānis ir Bauskas populārākās grupas “Kadennce” dalībnieks un spēlē arī poproka grupā “Medo”, kas darbojas Rīgā.
Svētku režija, manuprāt, ir ļoti perspektīva profesija. Kas noteica jūsu izvēli?
– Man gluži vienkārši patīk šis darbs. Šo to jau biju izmēģinājis, organizējot koncertus Skaistkalnes pagasta tautas namā un Bauskas tautas namā. Taču mana nākamā profesija ar to vien neaprobežosies, jo režisoram ir jābūt plašām zināšanām daudzās jomās. Mani ieinteresēja Kultūras koledžas piedāvātā izglītības programma, ko sameklēju internetā. Iestājpārbaudījumos tika vērtētas latviešu un svešvalodas zināšanas, bija jāizstrādā kāda sarīkojuma scenārijs, jāpiedalās pārrunās. Absolvējot skolu pēc trim gadiem, iegūšu pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību.
Pastāstiet par saviem pedagogiem! Kādas atziņas jums ir radušās pēc viena studiju gada?
– Svētku režiju mums māca Anna Jansone, un tas ir zelta vērts, jo viņa šajā nozarē ir pirmā lieluma zvaigzne. Annas Jansones vadībā apgūstam arī scenāriju veidošanu. Skatu ves darbību māca Edīte Neimane, bet filosofijas vēsturi – baušķeniece Līvija Zeiberte. Programmā vēl ir kultūras menedžments, teātra vēstu re. Otrā semestra noslēgumā mums bija jāraksta scenārijs par gadskārtu ieražu svinēšanu. Konkrētu sarīkojumu organizēšanā iesaistīsimies nākamajā mācību gadā. Tad vajadzēs izstrādāt arī pētījumu kulturoloģijā. Esmu nolēmis rakstīt par grupu “Līvi”, kas Latvijas populārās mūzikas apritē ir fenomens.
Par Bauskas tautas nama darbu ir dzirdēti pretrunīgi viedokļi. Kāds ir jūsu – praktikanta – vērtējums?
– Neesmu vienisprātis ar pēlējiem. Ienākot Tautas namā, uzreiz pamanīju un novērtēju speciālistes Ilvas Vansovičas profesionalitāti. Esmu no viņas daudz mācījies. Nav taisnība, ka visi pašu rīkotie sarīkojumi ir neveiksmīgi. Man ir konkrēts piemērs – pavasarī notikusī “Popiela”, ko uzskatu par meistarīgi un nevainojami organizētu izklaides sarīkojumu. Vai pilsētas svētki pagājušā gada rudenī arī nebija jauki? Ir labi reizēm uzaicināt cilvēku “no malas”, šajā gadījumā – režisori Lilitu Lauskinieci, lai pārvarētu rutīnu un atklātu jaunas iespējas. Šogad pilsētas svētku scenāriju izstrādās mana studiju biedre – baušķeniece Gita Krūmiņa. Tas būs viņas diplomdarbs, absolvējot Kultūras koledžu.
Vai jūs gribētu vismaz kādu laiku pastrādāt Bauskas tautas namā? Jaunu ideju nekad nevar būt par daudz.
– Šādu priekšlikumu es jau izteicu iestādes administrācijai, bet atbildi nesaņēmu. Mani neuztrauc minimālais atalgojums, jo naudu es varu nopelnīt, darbojoties sava tēva firmā. Manuprāt, Tautas namā eksistē noteikta hierarhija, kuras nosacījumi man nav zināmi.
Parīt visa Latvija godinās Jāņus. Vai jūs labi sadzīvojat ar savu vārdu?
– Jocīgi, taču reti kāds mani sauc par Jāni – vienmēr esmu Dūmiņš. Kad dzirdu savu vārdu, tas man šķiet pārāk oficiāls. Ja mani tā uzrunā draugi, kļūst pat neērti. Diez vai atskatītos uz ielas, ja kāds sauktu: “Jāni!”
Arī iepazīstoties ar jauniem draugiem, saku, ka esmu Dūmiņš. Daudzi cilvēki nemaz nezina manu īsto vārdu.
Interesanti, ar ko jums saistās Līgo vakars un Jāņu diena?
– Katrā ziņā ne jau ar vārdadienu. Tā vairāk ir Līgo vakara un gada īsākās nakts gaidīšana. Parasti to svinu labāko draugu lokā, un nekas cits vairāk nav vajadzīgs. Man ir nepieciešamas patīkamas sarunas, tradicionālā gaļas cepšana, alus.
Vai jūsu ģimenē ir kādas īpašas Jāņu svinēšanas tradīcijas? Nevar būt, ka vecāki dēla vārdu ignorētu!
– Tā kā manam tētim Jāņos ir dzimšanas diena, mūsmājās ciemos ierodas visi radi un ģimenes draugi. Tad tētis pušķo sētu, jo viņam tas padodas fantastiski, bet mamma klāj galdu. Šajos sarīkojumos reti esmu piedalījies, jo man ir savi draugi, ar kuriem kopā pavadu vakaru. Šoreiz būs izņēmums, jo tēvam paliek 50 gadu, tādēļ Līgo vakarā noteikti palikšu mājās ar ģimeni, ciemiņiem un saviem tuvākajiem draugiem. Domāju, ka šis vakars būs neaizmirstams.
Ja es gribētu pasūtīt komisku svētku scenāriju, jūs uzrakstītu?
– Protams! Tikai nosauciet tematu!
***
Draisks Scenārijs
“Līgo vakars Likvertenu dārziņos”
(Ar smaidu piedāvā topošais svētku režisors Jānis Dūmiņš)
Viss sākas ar vainagu pīšanu. Tad nu puiši vāc pieneņu ziedu pūkas un pin savām meitām kārtīgus vainagus, bet paši greznojas ar redīsu kroņiem. Kad tas ir paveikts, puiši ķeras pie galda klāšanas. Visgardākais vienmēr ir atrodams tieši kaimiņu dārziņos, tādēļ katrs traucas uz agrāk noskatītu un iemīļotu dārzu. Jo lielāks guvums, jo bagātīgāks galds tiks uzklāts.
Jāņa tēvs apkārt skrēja
Pa deviņiem dārziņiem.
Ņem odziņas, salātiņus,
Lai tam Jānim gribēšana.
Kad galds ir servēts, viesi paēduši un padzēruši enerģijas kokteili “XTC”, līgotāji sāk apdziedāt savus dārza kaimiņus – kā tie strādājuši, cik garšīgs vai nebaudāms bijis kaimiņu izaudzētais.
Pēc apdziedāšanas visi līgotāji sacenšas rotaļā, kuram iznāks labākais brūvējums no magoņu galviņām. Uzvarētājs tiek noskaidrots, degustējot katra veikumu.
Pēc apdziedāšanas sākas lēkšana pāri ērkšķogu krūmiem. Noslēgumā visi dodas meklēt kaņepes ziedu.
