Saeima ir atbalstījusi pēc Zaļo un Zemnieku savienības ierosinājuma Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegtos priekšlikumus un pieņēmusi lēmumu pagarināt iespēju priekšlaikus pensionēties vēl trīs gadus – līdz 2008. gada 1. jūlijam.
Saeima ir atbalstījusi pēc Zaļo un Zemnieku savienības ierosinājuma Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegtos priekšlikumus un pieņēmusi lēmumu pagarināt iespēju priekšlaikus pensionēties vēl trīs gadus – līdz 2008. gada 1. jūlijam. Ko īsti nozīmē šis lēmums un kādas iespējas tas paver iedzīvotājiem?
Valstī noteiktais pensionēšanās vecums gan sievietēm, gan vīriešiem ir 62 gadi. Dāmas pašlaik var pensionēties no 60 gadiem. Pensionēšanās vecums tuvākajos gados pakāpeniski izlīdzināsies, 2008. gadā sasniedzot 62 gadu robežu. Tomēr likumdošana paredzēja, ka līdz 2005. gada 1. jūlijam pēc savas vēlēšanās pensijā varēja doties arī ātrāk. Tagad ar Saeimas atbalstu šis periods ir pagarināts. Tādējādi vēl trīs gadus sievietes un vīrieši varēs doties pensijā priekšlaikus, t. i., divus gadus pirms pensiju likumā noteiktā vecuma sasniegšanas (vīrieši ne ātrāk kā 60 gadu vecumā), ja viņu darba stāžs nebūs mazāks par 30 gadiem.
Pirms lēmuma pieņemšanas sabiedrībā bija aktīvas diskusijas par to, vai šādu iespēju tiešām nepieciešams saglabāt ilgāk kā līdz šī gada jūlijam. Lai apzinātu cilvēku viedokli, es tikos un runāju ar reģionu iedzīvotājiem visā Latvijā. Jāatzīst, pašu pensionāru attieksme pret šo jautājumu nav viennozīmīga, jo priekšlaikus pensionēšanās līdzi nes arī riskus, par kuriem vēlos jūs informēt.
Vairums cilvēku atzīst, ka labprātāk strādātu ilgāk, lai tādējādi uzkrātu prāvāku pensiju un pavadītu laiku darbabiedru vidū. Jā, priekšlaikus pensionēšanās tiešām rada lielāku risku saņemt zemākas pensijas, jo to apmērs ir atkarīgs gan no sociāli apdrošināto iemaksu apjoma (pensiju kapitāla), gan no vecuma, kad cilvēks izvēlējies aiziet pensijā. Tādējādi vecuma pensijas apmērs ir lielāks tad, ja pensiju pieprasa pensionēšanās vecumā vai vēlāk nekā tad, ja pensija tiek pieprasīta priekšlaikus. To uzskatāmi apliecina skaitļi. 2004. gadā vidējais vecuma pensijas apmērs, ja cilvēks to pieprasa īstajā pensionēšanās vecumā, bija vairāk nekā 83 lati, ja priekšlaikus – tad nepilni 62 lati.
Visiem ir izdevīgāk, ka ļaudis varētu strādāt pēc iespējas ilgāk un vienlaikus uzkrāt savu pensiju kapitālu, tādējādi saņemot lielāku pensiju. Pašvaldībām būtu vairāk nodokļu maksātāju, kā arī uzlabotos nodarbinātības situācija valstī kopumā.
Pirmspensijas vecuma cilvēku vēlmi strādāt apliecina arī viņu pieaugošā interese par karjeras izvēles jautājumiem, kas pēdējā gada laikā ir palielinājusies vairāk nekā par pusi. Gandrīz 400 iedzīvotāju pirmspensijas vecumā 2004. gadā ir vēlējušies noskaidrot sev piemērotāko profesiju un nepieciešamās papildu prasmes un zināšanas, lai veiksmīgi atrastu darbu un turpinātu strādāt.
Jau pašlaik Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) īsteno dažādus aktīvos nodarbinātības pasākumus. To mērķis – palīdzēt cilvēkiem būt konkurētspējīgiem darba tirgū. Pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem ir iespējams saņemt profesionālo apmācību, pārkvalificēties, uzlabot esošo kvalifikāciju un strādāt īpaši izveidotās subsidētās darba vietās. Lai veicinātu pirmspensijas vecuma iedzīvotāju nodarbinātību, esmu jau uzdevusi NVA speciālistiem sagatavot priekšlikumus, kā attīstīt subsidētās darba vietas pirmspensijas vecuma cilvēkiem, kā arī aicinājusi pašvaldību vadītājus un darbiniekus aktīvi iesaistīties šīs vecuma grupas iedzīvotāju nodarbinātības veicināšanā.
Līdz 2006. gadam Labklājības ministrija no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem aktīvo nodarbinātības pasākumu attīstībai plānojusi novirzīt 22,5 miljonus latu. Tādēļ es aicinu ikvienu vērsties NVA reģionālajās filiālēs, lai noskaidrotu, kādas ir iespējas atrast darbu vai mainīt pašreizējo nodarbošanos pret piemērotāku. Vajadzētu izsvērt visus plusus un mīnusus, lai cilvēks pieņemtu sev izdevīgāko lēmumu.
Valsts pirmspensijas vecuma ļaudīm ir piedāvājusi iespēju izvēlēties – turpināt strādāt, uzkrājot lielāku pensiju, vai arī priekšlaikus doties atpūtā. Lēmums, kuru iespēju izmantot, katram jāpieņem pašam.
