«Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums» stājās spēkā 2005. gada 1. jūnijā.
“Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums” stājās spēkā 2005. gada 1. jūnijā.
Tas nozīmē, ka valsts nodrošina juridisku palīdzību jebkurai personai, kas ieguvusi maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu. Tiesības pieprasīt palīdzību būs ne tikai cilvēkam, kurš līdz šim naudas trūkuma dēļ nav varējis izmantot jurista pakalpojumus, bet arī personai, kura jau sākusi kādas lietas kārtošanu, taču pietrūcis naudas tās novešanai līdz galam. Ar likumu noteikts, ka šādā gadījumā var izdarīt grozījumus sākotnējā juridiskās palīdzības pieprasījumā.
Ar 1. jūniju juridisko palīdzību var saņemt civillietās, bet krimināllietās – vienlaikus ar Kriminālprocesa likuma spēkā stāšanos, proti, ar 2005. gada 1. oktobri. Savukārt administratīvajās lietās – ar 2006. gada 1. janvāri.
Nozīmīgais likums Latvijā pilnvērtīgi garantē personas tiesības un dod iespēju daudz biežāk nekā līdz šim paļauties uz taisnīgu tiesu. Šīm tiesībām nebūtu nekādas nozīmes, ja valsts arī trūcīgajām personām nesniegtu iespēju izmantot juridisko palīdzību, piemēram, atbrīvojot vai atmaksājot tiesāšanās izdevumus, nodrošinot juridisku konsultāciju un pārstāvību vai aizstāvību tiesā.
Likumā teikts, ka juridiskā palīdzība tiks sniegta arī strīdu risināšanai ārpus tiesas, piemēram, iestāžu pieņemtie lēmumi administratīvā procesa kārtībā apstrīdēti tiek nevis tiesā, bet pārsūdzot augstākstāvošai iestādei. Civillietās, izvairoties no tiesas, var noslēgt mierizlīgumu vai noslēgt vienošanos pie notāra.
Juridiskās konsultācijas varēs saņemt arī aizskarto vai apstrīdēto personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzībai. Piemēram, krimināllietās par smagiem noziegumiem jau tiek garantēta obligātā aizstāvība, savukārt nepilngadīgajiem tiek nodrošināta pārstāvība. Apstrīdētas tiesības var būt, piemēram, rīcībspējas atzīšana vai neatzīšana cilvēkam sastādīt testamentu. Ar likumu aizsargāto interešu aizsardzība var būt dažādu statusu piešķiršana, piemēram, iestāde neatzīst kādu par mazturīgu, invalīdu utt.
Likuma 22. panta trešajā daļā ir noteikts, ka pašvaldībām jānodrošina personas ar juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapām un informāciju par to aizpildīšanu. Turklāt juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapu un informāciju par tās aizpildīšanu izsniedz bez maksas. Kā paskaidroja Tieslietu ministrijas Juridiskās palīdzības nodaļas vecākā referente Anita Petrika, cilvēkiem jāvēršas pašvaldībā, kuras teritorijā viņi dzīvo. Vietvarām juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapas Tieslietu ministrija neizsūtīs, tās jāmeklē “Latvijas Vēstnesī”, piebilda A. Petrika.
Bauskas rajona Padomes galvenais speciālists juridiskajos jautājumos Modris Mākulēns un pilsētas Domes padomniece juridiskajos jautājumos Daira Zemture atzina, ka vēl neviens valsts nodrošināto juridisko palīdzību nav lūdzis.
Likuma īstenošanai paredzēts izveidot Juridiskās palīdzības administrāciju. Pagaidām, saskaņā ar likuma pārejas noteikumu 2. punktu, valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanu līdz jaunā institūta izveidošanai veic Tieslietu ministrija. Personas, kuras vēlas saņemt palīdzību, aizpildītos iesniegumus var nosūtīt Tieslietu ministrijai Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1536.
***
uzziņai
– Valsts nodrošinātu juridisku palīdzību var pieprasīt jebkurš iedzīvotājs, kas ieguvis maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu.
– Juridisko palīdzību var saņemt civillietās, nākotnē – krimināllietās un administratīvajās lietās.
– Lai saņemtu juridisku palīdzību, jādodas uz vietējo pašvaldību aizpildīt pieprasījuma veidlapas (bez maksas)
