Zaļās Zemgales pārstāvji – baušķenieki – nāk savu mezglu siet ar dziesmām un dejām, nāk, teātri spēlējot un savus darbus darinot.
“Zaļās Zemgales pārstāvji – baušķenieki – nāk savu mezglu siet ar dziesmām un dejām, nāk, teātri spēlējot un savus darbus darinot. Tāpat mēs – Bauskas rajona 42 deju kolektīvi, pieci kori, trīs folkloras kopas, divi lietišķās mākslas kolektīvi, pūtēju orķestris, leļļu teātris, moderno deju grupa – domās un darbos esam sasējušies vienotā mezglā, lai izdziedātu savu dziesmu un sadziedātu to ar citiem, lai izdejotu savu soli un sadejotu to ar citiem.” Tā Bauskas rajona kopas sevi pieteica 9. Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.
Visa darba fināls
Svētku rezumējumu sniedz DZINTRA SKURBA, Bauskas rajona Bērnu un jauniešu centra (BJC) direktore, mūsu rajona delegācijas koordinatore: “Šajos svētkos piedalījās 35 tūkstoši dalībnieku, tas ir, vairāk nekā citus gadus. Mūsu rajona delegācijas koordinatore biju jau trešo reizi. Šogad rajonu pārstāvēja 1118 dalībnieku, pavisam 53 kolektīvi: no Bauskas rajona BJC, Dartijas sākumskolas, Pilsrundāles, Bauskas 1. un 2. vidusskolas, Iecavas, Īslīces, Misas, Skaistkalnes, Uzvaras, Vecumnieku vidusskolas, Bārbeles, Bauskas, Codes, Ozolaines, Vecsaules un Bauskas Kristīgās pamatskolas, Vecumnieku mūzikas skolas, Iecavas internātpamatskolas, bērnudārza “Cālītis”, Bauskas tautas nama. Amatu dienās Doma laukumā piedalījās Saulaines profesionālā vidusskola un tautisko deju kolektīvs.”
“Svētki ir fināls visam darbam, kas ilga vairākus gadus,” uzsver Dzintra Skurba un norāda: “Ja nebūtu tādu kolektīvu vadītāju, kādi mums ir, un ja nebūtu tādu bērnu, kādi mums ir, tad nebūtu 53 kolektīvu svētkos un tik labu rezultātu tajos.” Mūsu rajonam divi zelta diplomi – Vecumnieku mūzikas skolas meiteņu korim un Bauskas 1. vidusskolas jauktajam korim.
Lielu paldies viņa saka rajona deju svētku virsvadītājam, Bērnu un jauniešu centra deju kopas “Mēmelīte” vadītājai Ligitai Zeibotei, mūzikas skolotāju metodiskās apvienības vadītājai Militai Pīlādzei. Vēl lielu darbu veikusi BJC metodiķe Māra Burkovska. Viņa strādājusi interešu izglītības virzienos – ar deju kopām, koriem, folkloristiem, teātriem. Dz. Skurba atzīst: “Svētkus organizējām ciešā sadarbībā ar rajona Padomi. Ievērojamu palīdzību sniedza rajona Padomes priekšsēdētājs Aivars Okmanis un izpilddirektore Dagnija Ludrika.”
Bijušas problēmas
Jau vairākus gadus Bauskas rajona kolektīvi apmetas Rīgas 88. vidusskolā. Šoreiz tur bijis mazāk vietas nekā citus gadus, jo piedalījās vairāk dalībnieku. Arī ar ēdināšanu bijušas nelielas problēmas, dažiem maltīte šķitusi sliktāka nekā citus gadus, citiem – labāka. Dz. Skurba par to saka: “Cik cilvēku, tik viedokļu.” Metodiķe Māra Kuļikauska bijusi kopā ar kolektīviem gan agri rītos brokastīs, gan vakariņās vēlu naktī. Viņa atzīst, ka ēdiens bijis baudāms. Katra dalībnieka ēdināšanai rajona Padome bija atvēlējusi 3,50 latu, kopā – aptuveni 22 tūkstošus latu.
Saspringtā grafika dēļ dalībnieki dažas dienas pusdienas skolā nav ēduši. Līdzi dotas launaga paciņas, kuru saturu noteikusi katra skola atšķirīgi. Protams, tik lielos svētkos drošība ir svarīga. Tāpēc līdztekus policijas darbiniekiem, kas rūpējās par svētku dalībniekiem ielās, mūsu rajona bērnus pavadīja arī četri policisti no Bauskas: Gunārs Šteinhards, Renārs Belozerovs, Ēriks Pomerancevs un Everts Pudņiks. Dz. Skurba norāda, ka “visi kolektīvi un arī rajona Padome izsaka viņiem pateicību, jo policisti strādāja nenoguruši”. Kolektīvu vadītājiem atzinību izteiks 30. augustā skolotāju konferencē. Dalībnieki par ieguldīto darbu no svētku rīkotājiem saņēma Zooloģiskā dārza un Rīgas muzeju apmeklējuma kartes, kas ļāva turp doties bez maksas.
Bauskas rajona bērnu deju kolektīvu virsvadītāja Ligita Zeibote uzsver: “Svētki bija liels darbs, un atpūsties nebija laika.” Vērtējot svētku norisi, viņa atzīst, ka ēdiens varēja būt labāks. Arī pārtikas paciņu saturs nav bijis pietiekams, tāpēc skolotāji pirkuši bērniem bulciņas un starplaikos gatavojuši sviestmaizes. Dažiem dalībniekiem bijušas problēmas ar veselību karstā laika dēļ. Svētku noslēgumā trūcis dzeramā ūdens. Bijuši arī citi sarežģījumi, piemēram, viens autobuss iedots diviem kolektīviem, kuru mēģinājumu grafiks atšķīries, tādēļ nokļūšana vajadzīgajās vietās laikā radījusi nelielu stresu. Taču viss paspēts un izdarīts godam.
Skaistākais gājiens
Par spīti visam, L. Zeibote uzsver: “Ļoti skaists bija atklāšanas sarīkojums krastmalā. Priecēja dejotāju kopības izjūta uz laukuma, kad tur atradās tik daudz bērnu. Vēl jaukāks pasākums bija Latviešu biedrības namā, kur godināja kolektīvu vadītājus. Tikai žēl, ka visi kolektīvi nepaspēja tikt uz noslēguma pasākumu Mežaparkā, jo pulksten 16 vēl bija jāuzstājas. Neredzēti palika arī citi sarīkojumi.” Tomēr L. Zeibote norāda, ka svētku gājiens bijis iedvesmojošs un visskaistākais salīdzinājumā ar iepriekšējiem svētkiem. Daudzi dalībnieki tajā ievērojuši aicinājumu “Nāc gavilēt!”, tāpēc tagad viņiem aizsmakusi balss, bet saglabājušās jaukas atmiņas. Svētku dalībnieki iepriecināti arī ar dāvanām: šokolādes sieriņiem “Kārums” un somām no “Rīgas Piensaimnieka”, ar atstarotājiem, mobilo telefonu lentēm, cepurēm, uzlīmēm un maisiņiem no svētku organizētājiem.
Dziesmu svētki stiprina kultūru un vieno cilvēkus. Šoreiz to juta bērni un jaunieši. Klājās dažādi, bet visiem ir prieks par piedzīvoto, jo reti kad tik daudz cilvēku vienojas, lai vērotu un apbrīnotu bērnu un jauniešu priekšnesumu un šo prieku atklātu pasaulei. Tāda ir arī L. Zeibotes atziņa. “Darbs, kas ieguldīts, nav bijis veltīgs, jo vairākums skolu kolektīvu bija tikuši uz svētkiem,” viņa sacīja.
