Bauskas pilskalna estrādē 8. un 9. jūlijā koncertēja kantrimūziķi no Latvijas, Vācijas, Luksemburgas, Lietuvas un Beļģijas.
Bauskas pilskalna estrādē 8. un 9. jūlijā koncertēja kantrimūziķi no Latvijas, Vācijas, Luksemburgas, Lietuvas un Beļģijas. Koncertu apmeklēja daudzi šī mūzikas žanra fani no visas Latvijas un arī jaunu izjūtu meklētāji, kā es. Festivāls notika jau septīto reizi, bet es tikai šoreiz izlēmu ielūkoties tā gaitā un noskaņā.
Uzbur ainavas
Dziedātāja Katja Kaye no Vācijas reiz teikusi par savu ierašanos ASV: “Ja iepatīkas uzreiz, tad patīk, ja ne, tad nepatīk.” To varu attiecināt arī uz kantrimūziku – man tā iepatikās uzreiz. Tai ir tik neparasts skanējums, ka liek domāt un iztēloties Amerikas ainavas. Dziedātāja Katja Kaye pirms katras dziesmas centās skatītājiem uzburt kādu no šīm ainām: aligatorus klusā vakarā, Losandželosas stacijas ritmu, mazpilsētas naktsdzīvi…
Festivāls bija interesants, bet daudzveidīgāka šķita otrā diena, kad karstajā saulē pusotru stundu paraugdemonstrējumus sniedza līnijdejotāji, no kuriem varēja iemācīties jaunus dejas soļus. Ļoti patika Lietuvas grupas “Vixva” uzstāšanās, kas dziedāja vairākas kādreiz dzirdētas dziesmas, kuras man patika jau pirms festivāla, nemaz nezinot, ka tā ir kantrimūzika. Neparasts bija Beļģijas grupas “Ugly Buggy Boys” priekšnesums. Protams, atbilstoša uzstāšanās bija arī Pitam Andersonam – “Latvijas rokenrola un kantrimūzikas karalim”, kā teica vakara vadītājs. Bet grupa “Sestā jūdze” izraisīja vislielākās skatītāju simpātijas un pēc balsojuma tā kļuva par 2005. gada Latvijas labāko kantrigrupu.
Labi organizēts
Pēc manām un citu skatītāju domām, Uldis Ozoliņš un Mārtiņš Ruža pasākumu bija organizējuši ļoti labi, jo ne mirkli nebija garlaicīgi. Grupas nomainīja cita citu, varēja iegādāties dažādus suvenīrus, iepazīties ar “Oriflame” kosmētiku un, galvenais, nopirkt kantri stilam atbilstošus aksesuārus. Šo iespēju izmantoja gandrīz visi, jo visapkārt bija redzami ļaudis kovboju cepurēs.
Kantrimūzika tiešām neatstāja nevienu vienaldzīgu. Teiciens – mūzikai nav robežu, tā ir starptautiska valoda – joprojām ir spēkā, jo arī angļu un lietuviešu valodā izpildītās dziesmas visiem patika.
Ir arī daži mīnusi
Vienīgi žēl, ka nebija padomāts, lai varētu nopirkt arī to ārzemju izpildītāju ierakstus, kuri uzstājās festivālā, jo tikai dažas dziesmas bija iekļautas “Kantrimūzikas 2005” kompaktdiskā. Daudz bija tādu, kuri vēlējās pacelties debesīs gaisa balonā, bet tas bija ļauts tikai sarīkojuma sponsoriem. Pārliecinājos, cik nevērīgi var būt cilvēki. Vairākas reizes, īpaši diskotēkas laikā, vakara vadītājs ziņoja par pazudušiem mobilajiem telefoniem. Viņš palīdzēja arī lielajā pūlī noklīdušajiem citam citu sameklēt. Patiešām, festivālā cilvēku bija daudz. Bet… tualešu par maz.
Kantri noskaņas, kas valdīja Bauskā, sajūsmina daudzus, arī mani. Sācies nākamā festivāla gaidīšanas laiks. Iespējams, tas pulcinās vēl vairāk cilvēku, jo daudzi šeit vēlējās atgriezties. Iesaku uz 8. kantrimūzikas festivālu doties arī jums, kuri ne reizi nav to apmeklējuši un nav izjutuši šīs mūzikas radīto, enerģijas pilno gaisotni.
