Raksti taču avīzē par to, kā atkal zemnieki tiks apdalīti! Tā pagājušajā nedēļā satraukts mani uzrunāja Viesturu pagasta čakls lauku uzņēmējs. Neizpratni viņš pauda par, viņaprāt, absurdu faktu.
Raksti taču avīzē par to, kā atkal zemnieki tiks apdalīti! Tā pagājušajā nedēļā satraukts mani uzrunāja Viesturu pagasta čakls lauku uzņēmējs. Neizpratni viņš pauda par, viņaprāt, absurdu faktu. Proti, no Latvijas lauksaimniecības subsīdiju naudas paredzēts ņemt 3,6 miljonus latu, lai nomaksātu soda naudu par mūsu valsts liekajiem cukura uzkrājumiem. Laukkopja sašutums ir saprotams.
Arī Bauskas rajona Lauksaimnieku apvienības (RLA) padome ir nosūtījusi zemkopības ministram Mārtiņam Rozem vēstuli, kurā teikts: “Mums nav pieņemams, ka par atsevišķu uzņēmēju bezatbildību soda nauda par cukura virsnormatīvajiem uzkrājumiem tagad tiks maksāta no lauksaimnieku subsīdijām vai valsts budžeta.”
Skaidrības labad jāatgriežas ne tik tālā pagātnē, atgādinot, ka cukuru valstī varēja ievest, saņemot īpašu licenci. Tas nebija iespējams bez zemkopības ministra ziņas. Pašreizējais ministrs Mārtiņš Roze ir gana informēts un plaši orientējas ES jautājumos, lai varētu paredzēt uz priekšu, kas Latvijai draud par virsnormas cukura uzkrājumiem, ko ieveda ne jau lauksaimnieki, bet dažādas firmas. No tām, lūk, naudu ar laiku cerot piedzīt, bet soda sankcijām ir noteikts termiņš un periodiskums.
Vakar, 2. augustā, sazinoties ar Zemkopības ministriju, centos noskaidrot, kā galu galā tiks maksātas soda sankcijas. Ministrijas Sabiedrisko attiecību un preses nodaļas sūtījumā lasāms: “Vienkāršāk izsakoties, Latvija ir uzņēmusies juridiskas saistības no sava budžeta nodrošināt noteiktu daļu no subsīdijām un citām atbalsta programmām, bet Eiropas Komisija maksā savu daļu. Soda naudu gadījumā tas nozīmē, ka Eiropas Komisija pārskaita Latvijai mazāku summas daļu.
Savukārt trūkstošo summu subsīdijām kompensēs no budžeta, palielinot nacionālo daļu. Ministrija kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) identificēs uzņēmējus, kas veidojuši uzkrājumus. Un pēc pārbaužu beigām VID tiks deleģētas tiesības piedzīt no negodīgajiem uzņēmējiem naudu valsts budžetam.” Tātad zemniekiem ir cerības, ka viņiem paredzētais atbalsta apjoms nesamazināsies.
Mūsu rajona lauksaimnieku apvienība vēstulē ministram raksta arī tā: “Pašlaik izveidojusies traģiska situācija graudkopībā. Šī gada graudu cena nenosedz ražošanas izmaksas, un tā pat samazinājusies salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Visi resursi, īpaši minerālmēsli un degviela, ir kļuvuši ievērojami dārgāki.”
RLA padomes priekšsēdētājs Agris Veide ar bažām secina, ka Latvijas tautsaimniecību, tostarp lauku nozari, vairāk ietekmē politiķu savtīgas intereses, nevis uzņēmējdarbības nostiprināšana. Viņš ar rūgtumu saka: “Man nav svarīgi, kāda kuram ir politiskā piederība. Galvenais, lai varam strādāt un pelnīt, nevis nīkuļot. Apvienība gaidīs atbildi uz vēstuli, lai varētu pieņemt lēmumu, kā rīkoties.
