Pērn patēriņa izdevumi valstī salīdzinājumā ar 2003. gadu vienam cilvēkam palielinājušies vidēji par 14 procentiem jeb 14 latiem mēnesī.
Pērn patēriņa izdevumi valstī salīdzinājumā ar 2003. gadu vienam cilvēkam palielinājušies vidēji par 14 procentiem jeb 14 latiem mēnesī. Taču, ņemot vērā patēriņa cenu paaugstināšanos, patēriņa izdevumu kāpums, rēķinot salīdzināmajās cenās, bijis septiņi procenti, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie mājsaimniecību budžetu pētījuma provizoriskie dati.
Galvenās prioritātes
Visstraujāk patēriņa izdevumi auguši lauku mājsaimniecībās – par 17% jeb 12 latiem mēnesī, bet pilsētu mājsaimniecībās palielinājums bijis 13% jeb 14 latu, norāda CSP pārstāvis Intars Abražuns. Kopumā pagājušajā gadā vidējie mājsaimniecības patēriņa izdevumi vienam cilvēkam mēnesī bijuši 114 latu. Lielāki šie izdevumi bijuši pilsētu mājsaimniecībās – 128 lati –, laukos tie izrādījušies ievērojami zemā ki – 85 lati vienam cilvēkam.
Vislielākie patēriņa izdevumi vienam iedzīvotājam mēnesī pērn bijuši Rīgas mājsaimniecībās, kur tie sasnieguši 151 latu. Turpretī Zemgales reģionā šī summa bijusi mazāka – 97 lati, bet Latgalē – 81 lats. I. Abražuns uzsver, ka šajā gadījumā ne visi patēriņa izdevumi realizēti naudas izteiksmē, ievērojamu daļu, sevišķi laukos, veido pašu saražotās produkcijas patēriņš un citi izdevumi. Vidēji Latvijā šie izdevumi vienam cilvēkam mēnesī bijuši aptuveni septiņi lati, bet lauku mājsaimniecībās – desmit latu.
Galvenās patēriņa prioritātes bija izdevumi uzturam, kas veidojuši 31% no visiem izdevumiem, kā arī izdevumi mājoklim un komunālajiem pakalpojumiem – 13%. Trešā prioritāte 12% apmērā bijušas transporta izmaksas. Kopumā mājsaimniecībās izdevumi pārtikai, mājokļa uzturēšanai un komunālajiem maksājumiem, transportam, kā arī apģērba un apavu iegādei veidojuši vidēji 62% no patēriņa izdevumiem.
Pārtikai – puse līdzekļu
Analizējot patēriņa izdevumus dažādās sociālekonomiskajās grupās, tāpat kā iepriekšējos gados, vislabāk dzīvo uzņēmēju un pašnodarbināto ģimenēs.
Pētījums rāda, ka pērn salīdzinājumā ar iepriekšējo atskaites periodu valstī visstraujāk auguši izdevumi transportam – par 26%, sakariem – par 24%, veselībai – par 23%.
Lai raksturotu patēriņa izdevumus dažādas labklājības mājsaimniecībās, statistiķi izmanto kvintiļu grupas. Tās veido, visas mājsaimniecības sakārtojot augošā secībā pēc patēriņa izdevumiem uz vienu mājsaimniecības locekli un pēc tam sadalot piecās vienādās daļās. Katrā no tām ir pārstāvēta viena piektdaļa mājsaimniecību. Trūcīgāko mājsaimniecību daļā (1. kvintile) patēriņa izdevumi pērn bija 59 lati vidēji uz mājsaimniecības locekli. Šīs mājsaimniecības uzturam tērēja 41%, bet mājoklim un komunālajiem pakalpojumiem – 13% no saviem izdevumiem. Patēriņa izdevumi šajās mājsaimniecībās, kurās dzīvo ceturtdaļa no kopējā mājsaimniecībām piederošo personu skaita valstī, veidoja tikai pusi (51%) no vidējā mājsaimniecību patēriņa līmeņa. Savukārt 20 procentu turīgāko (5. kvintile) mājsaimniecību (tajās dzīvo 18% no kopējā mājsaimniecībām piederošo personu skaita valstī) patēriņa izdevumi, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli, bija 221 lats. Tie ir divas reizes lielāki par vidējiem rādītājiem un gandrīz četras reizes lielāki par zemākās jeb trūcīgākās kvintiles rādītājiem.
