Šovasar iecavnieki Kristaps Šmits un Bruno Bahs izveidojuši četras īsfilmas par Iecavu un tās iedzīvotājiem.
Šovasar iecavnieki Kristaps Šmits un Bruno Bahs izveidojuši četras īsfilmas par Iecavu un tās iedzīvotājiem.
Mūzikas klipiem līdzīgas filmas
Pirms sešiem gadiem Iecavā darbojusies vietējā televīzija, kurā strādājusi Kristapa mamma Tamāra Šmite. Toreiz darbs apstājies, jo bijis neliels skatītāju pieprasījums un maz translējamo materiālu. Tikmēr skolas draugi meklējuši iespēju piepildīt brīvo vasaras laiku. “Gribējām padarīt interesantāku savu un citu dzīvi,” teic topošais Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) students (mēbeļdizaina jomā) Bruno Bahs. Daļēji tas panākts safilmēto materiālu montāžas procesā, izmantojot modernās tehnoloģijas un mūziku. Kādā īsfilmā fonā dzirdama Mareka Pelša dziesma “Iecavai”, tomēr galvenokārt tajās skan dažādu stilu ārzemju mūzika.
Abu jauniešu radošo veikumu – mūzikas klipam līdzīgas, apmēram 15 minūtes ilgas filmiņas – līdz šim varēja skatīt vietējā kabeļtelevīzijā – kanālā FOX TV – piektdienās pulksten 22, ar atkārtojumiem pirmdienās. Pašlaik darbs nedaudz apstājies, jo uzņēmīgajiem jauniešiem nav savas kameras. Pirmās īsfilmas (“Iecavas patrioti”, “Es atšķiros no pārējiem…”, “Ceļu satiksmes organizācija Iecavā” u. c.) tapušas, izmantojot Iecavas vidusskolas tehniku. Pašlaik Kristaps un Bruno lieto Pētera Antužāna digitālo videokameru.
No jauniešu skatpunkta
Kristaps, RTU Būvniecības fakultātes students, uzsver, ka viņi dzīvi Iecavā skata galvenokārt no jaunākās paaudzes skatpunkta. “Zināmā mērā pārbaudām visu gadagājumu iecavnieku humora izjūtu,” piebilst Bruno. Puiši jau pārliecinājušies, ka joki mēdz būt ļoti dažādi un to veselīgas uztveres slieksnis arī katram savs, turklāt robeža starp humorīgu pazobošanu un izsmiešanu var būt ļoti trausla.
Vienā no īsfilmas titriem tās autori, līdzcilvēku aicināti, ietvēruši lūgumu kādam varonim neapvainoties. Savukārt izjokotais puisis, noskatoties sagatavoto materiālu, ļāvis to rādīt plašākai publikai. “Vienam mūsu izveidotais sižets likās aizvainojošs, citam ne,” stāsta Kristaps.
Ierobežo sadzīvošanas princips
K. Šmitam un B. Baham Iecava ir ļoti mīļa. Tāpēc puiši, sapratuši, ka jāievēro princips “mums te pašiem būs arī jādzīvo”, cenšas atspoguļot arī dzīvesvietas trūkumus. Filmējot grūtības rada nejauši uz ielas satikto cilvēku mulšana kameras priekšā vai pat bēgšana no tās. Turklāt aizraujošu materiālu nevar izveidot arī no īsām, aprautām atbildēm, secina Bruno.
Pārskatot safilmētos materiālus, viņš pārliecinājies, ka vienaudžiem trūkst secinājumu pamatotības. “Vecākā iecavnieku paaudze ir ļoti konservatīva. Viņi baidās brīvi izteikties, jo Iecava nav liela. Mums neuzticas un neuztver nopietni, jo esam jauni. Tāpat arī vecāka gadagājuma ļaudis vairās atbildēt uz jautājumiem, jo domā, ka viņus izsmiesim,” novērojis Kristaps. Jaunietis uzsver, ka apzināti tas nav darīts. Viņu mērķis ir cits – atrast paradoksus sevī, apkārt notiekošajā un līdzcilvēkos, ieraudzīt, ar ko iecavnieki atšķiras no pārējiem. Bruno no Īslīces uz Iecavu pārcēlies dzīvot 1997. gadā, tāpēc puisim dzīvesvieta joprojām šķiet neizpētīta un interesanta.
Montē 16 stundu
Pirmās īsfilmas montāža ilgusi 16 stundu, atceras Bruno un Kristaps. Sākumā pievērsta uzmanība katrai niansei un varoņu balss tembram. Nākamais rezultāts jau sasniegts pēc deviņām stundām. Tad sapratuši, kur pirmajā īsfilmā pieļautas aplamības. Jaunieši safilmēto materiālu apstrādā ar datoru. Ģenerēt idejas un tās īstenot palīdzējuši arī Mārtiņš Grīnbergs un Gints Lauva.
Kaut arī darbošanās spars nav noplacis, puiši pieļauj, ka šis varētu būt vienas vasaras projekts. Drīz sāksies studijas. Arī materiālās iespējas ir ļoti ierobežotas. “Svarīgi, lai jaunieši saprastu, ko esam gribējuši pateikt,” teic Bruno. Viņš pārliecinājies, ka iekarot uzticību ir grūti.
***
iedokļi
– ANDRA CITOVIČA: “Jaunieši īsfilmās skāruši vietējiem aktuālas tēmas. Prieks, ka viņi uzdrīkstējušies kaut ko tādu darīt. Man patīk, ka viņu veikums nav sterils, bet parāda arī mūsu neveiklību. Fonā skanošā dinamiskā mūzika palīdz sekot līdzi filmai.”
– VALĒRIJS MATUĻENKO: “Interesanti klausīties, ko pusaudži un jaunieši atbild uz jautājumiem. Viņi ir daudz patiesāki un dabiskāki, brīžiem sakot uzreiz, bez apdomāšanās.
