Ar 2007. gada 1. janvāri no valsts budžeta līdzekļiem apmaksās darbā notikušu nelaimes gadījumu speciālās izmeklēšanas izdevumus, nepārsniedzot Valsts darba inspekcijai piešķirtos līdzekļus.
Ar 2007. gada 1. janvāri no valsts budžeta līdzekļiem apmaksās darbā notikušu nelaimes gadījumu speciālās izmeklēšanas izdevumus, nepārsniedzot Valsts darba inspekcijai (VDI) piešķirtos līdzekļus. Tā informē Labklājības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Marika Kupče.
Jāziņo nekavējoties
Līdz šim izdevumus, kas saistīti ar speciālistu un ekspertu pieaicināšanu, ekspertīzes veikšanu, transporta un sakaru nodrošināšanu, maksāja darba devējs.
Ministru kabinetā apstiprināto noteikumu “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” ieviešana sekmēs darba aizsardzības situācijas uzlabošanu Latvijas uzņēmumos un nelaimes gadījumu objektīvāku izmeklēšanu, uzskata labklājības ministre Dagnija Staķe. Valsts darba inspekcijai, tāpat kā līdz šim, būs jāveic arī kopējo valstī notikušo nelaimes gadījumu reģistrācija un uzskaite.
Noteikumi paredz, ka par notikušo nelaimes gadījumu (par vienu diennakti ilgāks darbspēju zaudējums, inficēšanās risks pēc saskaršanās ar asinīm vai citiem šķidrumiem u. c.) darbiniekiem un nelaimes gadījuma lieciniekiem nekavējoties jāziņo darba devējam, tiešajam darba vadītājam vai darba aizsardzības speciālistam.
Lai varētu uzskaitīt visus notikušos nelaimes gadījumus, ārstniecības iestādes līdz katra mēneša desmitajam datumam sniedz Valsts darba inspekcijai informāciju par iepriekšējā mēnesī cietušajiem.
Izmeklē komisija
Jebkuru nelaimes gadījumu izmeklē komisija, kura ar rakstveida rīkojumu tiek izveidota ne vēlāk kā piecas darbdienas pēc nelaimes gadījuma. Izmeklēšana jāpabeidz sešu darbdienu laikā, jāsastāda akts par nelaimes gadījumu darbā.
Ja konstatēta viena vai vairāku cietušo nāve vai arī smagi veselības traucējumi, tiek veikta nelaimes gadījumu speciāla izmeklēšana. Turklāt par minētiem nelaimes gadījumiem darba devējs nekavējoties ziņo VDI un tuvākajai Valsts policijas nodaļai. Speciālo izmeklēšanu veic VDI amatpersona, bet gadījumos, kad ir miruši divi vai vairāki nodarbinātie, – VDI izveidota speciālās izmeklēšanas komisija.
Izstrādātajā dokumentā noteikts, ka ar šī gada 1. novembri minētie noteikumi neattieksies uz tiem nelaimes gadījumiem, kas notikuši ar Iekšlietu ministrijas padotībā esošas iestādes ierindas vai komandējošā sastāva darbiniekiem.
Noteikumus izstrādājusi darba grupa, kurā bija Labklājības, Veselības ministrijas, Valsts darba inspekcijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Darba un vides veselības institūta speciālisti.
***
FAKTI
– 2005. gada septiņos mēnešos nelaimes gadījumos darbā 36 darbinieki gājuši bojā, 132 guvuši smagas traumas.
– 2005. gada pirmajos sešos mēnešos saskaņā ar VDI veikto 133 nelaimes gadījumu speciālo izmeklēšanu secināts, ka traumu visizplatītākie iemesli ir:
– cilvēka kritiens no augstuma vai pakrišana – 28%,
– saskare ar asu priekšmetu (naži, asmeņi utt.) – 8%,
– sitiens – krītoša priekšmeta iedarbība – 8%,
– ķermeņa daļas, rokas vai pirksta noraušana vai atgriešana – 5%;
izplatītākie ievainojumu veidi:
– kaulu lūzumi – 34%,
– brūces un virspusēji ievainojumi – 33%,
– izmežģījumi, sastiepumi un izstiepumi – 10%,
– smadzeņu satricinājums un iekšējie ievainojumi – 7%.
