Laba un vajadzīga, manuprāt, ir Bauskas pilsētas Domes izsludinātā konkursskate «Interesantākie vides elementi pilsētā».
Laba un vajadzīga, manuprāt, ir Bauskas pilsētas Domes izsludinātā konkursskate “Interesantākie vides elementi pilsētā”. Iedzīvotāju ieteiktos objektus izvērtēs komisija, kurā iekļauti dažādu nozaru speciālisti. Tas vieš cerību, ka beidzot radīsies iespēja novērtēt situāciju kopumā, atzīt kļūdas un kopīgi meklēt risinājumus.
Vienmuļi un bezpersoniski
Ar sakoptu, stilistiski viendabīgu, bet tajā pašā laikā tikai Bauskai raksturīgu pilsētvidi diemžēl nevaram lepoties kā, piemēram, kandavnieki vai sabilnieki. Arī tādēļ konkursskates lietderība nav apstrīdama, jo distancēts skatījums uz labi zināmām vietām un lietām reizumis var sniegt negaidītus atklājumus. Tā gadījās arī man. Biju izvirzījusi mērķi atrast un pieteikt konkursam kādu līdz šim neredzētu pilsētvides elementu, taču mana iecere piepildījās daļēji. Pievilcīgās, ar izdomu veidotās mazās arhitektoniskās formas, puķu dobes un citi ainavas elementi galvenokārt atrodas aiz privātmāju augstajiem žogiem, bet tā dēvētā sabiedriskā telpa nemainīgi ir vienmuļa un bezpersoniska.
Acīmredzams progress ir vērojams kārtības nodrošināšanā un uzturēšanā, taču rūpīgi nopļauts zāliens vien, šķiet, nevarētu tikt uzskatīts par izcilu estētisku vērtību.
Uzņēmēji “liek ielāpus”
Starp citu, konkursskates pieteikumā mani nedaudz samulsināja vērtējamo vides objektu uzskaitījums. Bija minēti zālieni, jumti, fasādes, žogi, balkoni un citas arhitektūras detaļas. Interesanti, pēc kādiem kritērijiem varētu tikt vērtēti jumti un žogi? Vai noteicošā būs materiālu kvalitāte un krāsa? Gribas ticēt, ka komisijā darbojas erudīti speciālisti, kuri saprot, ka atsevišķs jumts vai balkons nevar tikt uzskatīts par izteiksmīgu pilsētvides elementu, ja visapkārt valda nevīžība un haoss.
Raksturīgs piemērs ir Bauskas vecpilsēta. Lai kā censtos daži Rīgas un Plūdoņa ielas uzņēmēji, vides kopējo iespaidu mainīt nav viņu spēkos. Nelīdz ne puķu kastes, ne fasādes vai jumti. Atjaunotās ēkas un sakoptās teritorijas vispārējā postažā atgādina mirāžu.
Patiešām briesmīgs ir Rīgas ielas posms no Saules līdz Pasta ielai. Kreisajā pusē atrodas kaut kas līdzīgs skvēriņam, ko norobežo bērnu apgleznotas zaļas ēkas grausts, bet fonā rēgojas vībotņu un nātru biežņa cilvēka augumā. Šis fragments ir kā drūma ironija par vides objekta tēmu.
Akmeņi un aplikācijas
Šaubos, vai pilsētas centrālo ielu dara pievilcīgāku pirms gadiem 12 veidotā akciju sabiedrības “Bauskas piens” reklāma, kur uz veikala “Bizo” brandmūra uzlīmētas “žēlīgas” jogurta trauciņu aplikācijas. Arī tēlnieces Artas Dumpes skulptūra zālienā pie Bērnu un jaunatnes sporta skolas Uzvaras ielā neprasmīgā eksponēšanas veida dēļ zaudē jelkādas vides dekoratīvā elementa pazīmes.
Staigājot pa pilsētu, rodas iespaids, ka daudzviet par vides elementiem tiek uzskatīti laukakmeņi, kas bez jebkādas loģikas un izpratnes par iederību ainavā “izmētāti” apstādījumu zonās un trotuāru malās. Bet leģendārais Pētera I akmens Rūpniecības un Kalēju ielas stūrī izskatās pilnīgi aizmirsts, vienlaikus būdams gan vēsturisks, gan dekoratīvs elements.
Skaistums – aiz žogiem
Vienīgo mierinājumu vides objektu meklējumos sniedza pastaiga pa Mūsas labā krasta privātmāju mikrorajonu. Sporta, Zemgaļu, Skolas un Kraujas ielā notiek intensīva celtniecība un ēku pārbūve. Daži īpašnieki darbojas ar plašu vērienu. Par laimi, viņiem netrūkst arī zināšanu par pilsētvides veidošanu. Žēl, ka svešām acīm gaumīgi iekārtotās teritorijas nebūs ieraugāmas, jo masīvās, ar ēku vieglajām konstrukcijām disonējošās dēļu sētas skaistumu rūpīgi sargā.
Patīkams izņēmums ir Krasta ielas apbūve. Tur beidzot pamanīju īpašumu, kas pilnībā varētu atbilst konkursskates kritērijiem. Gan jau arī citi to būs ievērojuši un pieteikuši vērtēšanai, no sirds priecājoties par veiksmīgi realizētām idejām, nevis vīpsnājot par “biznesmeņu neierobežotajām iespējām”. Pat visparastākais malkas strēķis pagalmā var kļūt par neparastu dekoratīvu elementu, ja vien ir iztēle un vēlēšanās dzīvot humānā pilsētvidē.
