Baušķenieci Elzu Mengoti joprojām silda vīratēva Rūdolfa Mengota pagājušajā gadsimtā mūrētās podiņu krāsnis un plītis. Meistaru ar labu vārdu piemin ik reizi, liekot malku kurtuvē.
Baušķenieci Elzu Mengoti joprojām silda vīratēva Rūdolfa Mengota pagājušajā gadsimtā mūrētās podiņu krāsnis un plītis. Meistaru ar labu vārdu piemin ik reizi, liekot malku kurtuvē.
Akurāts meistars
“Vīratēvs bija amatnieks. Šo māju Pilskalna ielā vēl nepabeigtu viņš nopirka ap 1933. gadu un pats izbūvēja līdz galam. Katrs stūrītis šajā mājā liecina par viņa rūpību. Citiem darbiem viņš aicināja amatniekus, bet kurtuves mūrēja pats. Kad apprecējos, šajā mājā dzīvojām neilgu laiku, jo pārcēlāmies uz Tukumu. Pēc kara 1948. gadā viena ar meitu un dēlu atgriezos Bauskā un kopš tā laika dzīvoju vīratēva mājā.
Viņš bija jauks cilvēks un ļoti labs meistars. Nezinu, pie kā pats arodu mācījies, bet savu prasmi Rūdolfs Mengots nodeva vairākiem mācekļiem. Kur cēla vai remontēja mājas, vīratēvu aicināja mūrēt krāsnis un plītis, jo viņš bija akurāts meistars. Vienā no maniem daudzajiem albumiem ir fotogrāfija, kur viņš darba drēbēs, ar lielu priekšautu apsējies, mūrē kādu krāsni. Žēl, ka to bildīti neizdevās atrast. Viņš strādāja gandrīz līdz mūža beigām, tad saslima un 1965. gadā 80 gadu vecumā nomira,” stāsta Elza Mengote.
Krājas sodrēji
Mājas pirmā stāva istaba esot pati siltākā, par to gādā tumšzaļu podiņu krāsns. Tās spodrajā glazūrā saredzami caurumi. “Nebūs taču ložu pēdas vēl no kara laikiem?” vaicāju saimniecei. Elza Mengote to noliedz un stāsta, ka istabu pirms gadiem izīrējusi kādam muzikantam. Viņš lakojis ģitāras un podiņu starpā dzinis naglas, uz kurām karinājis instrumentus, lai pie krāsns sāniem tie ātrāk žūst. Tas nu bijis par traku, atzīst saimniece.
Elza Mengote atklāj, ka viņas mājā plītis un krāsnis siltumu dod jau ilgāk nekā 70 gadu. Kad pirms krietna laika tīrītas cukas, skursteņslauķis iznesis ap desmit spaiņu sodrēju. Mainītas cepeškrāsnis, jo tās ir plānas un izdeg, taču neko citu labot nav nācies. Krāsnis joprojām labi glabā siltumu, ja ziema nav īpaši salta, var kurināt reizi divās dienās, stāsta Elza.
Auklē pīrāgus
Virtuvē ir arī elektriskā krāsniņa, bet saimniece uzsver, ka vīratēva mūrētās plīts cepeškrāsns ir neaizvietojama. Visgardākie izdodas pīrāgi un sulīgas ābolmaizes no rupji maltu kviešu miltiem. “Man reizēm nav mājās balto kviešu miltu, bet rupjos vienmēr sagādāju. Tos pērku Bauskas tirgū no kāda vecsaulieša,” stāsta Elzas kundze. Kad kuras plīts un katliņā vārās kas garšīgs, virtuve ir mīļākā vieta suņukam un kaķim.
Cepeškrāsns izauklē ne tikai pīrāgus, tajā gards izcepas arī kuģelis. Tam Elza Mengote sarīvē svaigus kartupeļus, ļauj notecēties, lai nav pārāk sulīgi, piegriež žāvētu speķīti, sīpolus, iemaisa sāli. Liek ietaukotā pannā un cep krāsnī, kamēr virsiņa brūna.
