Statistika liecina, ka pašnāvībās Latvijā ik gadu mirst aptuveni 600 – 700 cilvēku. 2004. gadā paši no dzīves aizgājuši 565 iedzīvotāji. Tas ir vairāk nekā iet bojā ceļu satiksmes negadījumos, informē aģentūra LETA.
Statistika liecina, ka pašnāvībās Latvijā ik gadu mirst aptuveni 600 – 700 cilvēku. 2004. gadā paši no dzīves aizgājuši 565 iedzīvotāji. Tas ir vairāk nekā iet bojā ceļu satiksmes negadījumos, informē aģentūra LETA.
Biežākie pašnāvību cēloņi
Aptuveni astoņi procenti Latvijas iedzīvotāju ir domājuši par pašnāvību, divi procenti mēģinājuši to izdarīt. Visbiežāk par šīs nelaimes cēloņiem min tuva cilvēka zaudējumu, vientulību, adaptācijas grūtības valsts iekārtā, zemu sociālo stāvokli vai finansiālo nodrošinājumu u. tml.
Lai gan pēdējos gados skaits ir samazinājies, Latvija ir ceturtajā vietā Eiropā pašnāvību skaita ziņā uz 100 tūkstoš iedzīvotājiem. Vēl vairāk pašnāvību tiek izdarīts tikai Lietuvā, Krievijā un Baltkrievijā – mūsu kaimiņvalstīs.
Par to jārunā vairāk
Maldīgs ir uzskats, ka par šo problēmu nav jārunā, jo tas varot palielināt potenciālo pašnāvnieku skaitu. Tieši otrādi – par to vajadzētu runāt aktīvi, lai uz pašnāvību orientēti cilvēki saprastu, ka viņi nav vieni,un zinātu, kur vērsties pēc palīdzības. Pašnāvība ir bēgšana no problēmu risinājuma, tā ir pretrunā ar indivīda dabisko noslieci saglabāt dzīvību. Tā nesaskan arī ar Bībeles piekto bausli “Tev nebūs nokaut”. Tomēr tie, kas izšķiras par pašnāvību, diezin vai domā par Bībeles patiesībām.
Ir svarīgi, lai cilvēkam būtu, kur vērsties, lai arī viņš pats būtu ieinteresēts meklēt un nenoslēgtos sevī. Neizprotama šķiet valsts pasīvā attieksme šajā jautājumā. Kāpēc par to nerunā? Pāris reižu pēc šokējošām pašnāvībām, piemēram, kad Jēkabpils rajona Variešu pagastā šī gada aprīlī desmit gadu vecs zēns izdarīja pašnāvību, atbildes mēģina rast “Panorāma” vai “LNT ziņas”, ik pa laikam par to raksta plašsaziņas līdzekļi. Bet kur ir valsts varas struktūru aktīva darbība, kā palīdzēt potenciāliem pašnāvniekiem?
Pirmā “bezdelīga” varētu būt 11. augustā Rīgā notikusī konference “Pašnāvības problēma Latvijā”. Lai gan pret sevi vērsta vardarbība Latvijā ir nopietna problēma, valstī nav izstrādāta sistēma pašnāvību un pašnāvību mēģinājumu novēršanai, tieši tā konferencē norādīja garīgās veselības speciālisti.
Vistuvāk – sociālie darbinieki
Noskaidroju, ka jautājums par pašnāvībām skar vairāku ministriju kompetenci. Šai problēmai var būt gan sociāli, gan medicīniski, arī ekonomiski cēloņi. Tas viss savijas, un tādējādi nav iespējams nodalīt to kā vienas atsevišķas institūcijas uzdevumu.
Sazinājos ar Labklājības ministrijas Komunikācijas departamentu. Tā sabiedrisko attiecību speciālists J. Vīgulis teica: “Protams, pašnāvības var izraisīt dažādu apstākļu kopums, un cēloņi var būt atšķirīgi, tādēļ mūsu ministrija vienmēr ir uzsvērusi, cik nozīmīga ir sociālā darba attīstība ikvienā pašvaldībā. Šī mēroga sociālā darba speciālisti ir tie, kas ikdienā atrodas vistuvāk cilvēkiem, redz viņu problēmas un pārzina dzīvesstāstus. Strādājot ar ģimenēm un novērojot iespējamos pašnāvības mēģinājuma riskus, sociālais darbinieks var izvērtēt, vai nepieciešams pieaicināt medicīnas speciālistus vai arī sadarbībā ar pašvaldību veikt citus atbalsta pasākumus.”
Centrālās statistikas pārvaldes Informācijas, izdevniecības un poligrāfijas departamenta statistiķis Sandris Matīsiņš informēja, ka 2004. gadā Bauskas rajonā notikušas 13 pašnāvības. Katra dzīvība ir vērtība, tāpēc iepriecina fakts, ka pašnāvību skaits samazinās. Pēc aģentūras LETA ziņām, 2000. gadā Bauskā bijusi 31 pašnāvība.
Savukārt pavisam nesen Iecavā pāris dienu laikā notikušas divas pašnāvības. Varbūt pārāk maz uzmanības pievēršam tam, kā jūtas līdzcilvēks?
***
uzziņai
Psiholoģiskās palīdzības dienesti:
– Kristīgais uzticības telefons 2460106 (no plkst. 19 līdz 7);
– Krīzes centrs “Skalbes” Kungu ielā 34 Rīgā, tel. 7222922;
– Harmonijas centrs Brīvības ielā 183 Rīgā, tel. 7321281;
– Māra Siliņa privātprakse, tel. 2253869;
– Psiholoģiskās palīdzības centrs Jomas ielā 83 Jūrmalā, tel. 7764542;
– Neatkarīgās dzīves centrs Tomsona ielā 33 Rīgā, tel. 7377376.
