Kad sarunas nevedas, visdrošāk valodot par laiku.
Kad sarunas nevedas, visdrošāk valodot par laiku. Šoreiz patiešām šī tēma ir aktuāla. Pāreja uz rudeni ir izdevusies. Nevienu dienu negribas atdot naktij, jo nevar zināt, kas būs rīt. Daba ir neaprēķināma, pārējais gandrīz viss cilvēka ziņā.
Ilgus gadus radinātiem pie lielās politikas pavērsieniem, nav grūti paredzēt, kas mūs sagaida rīt. Ja turpināsies sāktā neiecietība pret latvisko, akcija par vēstures nodošanu aizmirstībai (par daudz sēru dienu, par neesošas valsts, PSRS, karoga sadedzināšanu – tiesa un sods, par nacionālo karavīru un valsts publisku apsaukāšanu – nekas), varam atkal nonākt līdz Sibīrijai.
Vasarīgā noskaņā atnāca 1. septembris, kas skar ikvienu. Skola saistās ar jauko bērnības laiku. Jo tālāk atvirzāmies no tā, jo atmiņas kļūst siltākas. Apvienojot redzēto un dzirdēto, veidojas tagadējā vidējā skolēna tēls: vienā rokā gladiola, otrā – alus pudele, nabā, degunā, lūpā un citviet pa pīrsingam. Vidējais skolotājs tāds pelēcīgs, ar atalgojumu nedaudz virs iztikas minimuma. Kad nu visu parasts naudā mērīt, tiem, kas māca nākotnes cilvēkus, nekāda prestiža nav. Bet viņi nav vienīgie.
Latvijas Brīvo arodbied rību savienība gatavojas masu manifestācijai Rīgā ar vairākiem tūkstošiem dalībnieku. Sociālās prasības paudīs izglītības, medicīnas, policijas un citu nozaru pārstāvji ar vienotu saturu: pret nabadzību! Premjers Aigars Kalvītis ir nelokāms – algu paaugstinājuma nebūs! Varbūt nākamgad, piemēram, skolotājiem piemetīs divreiz pa divdesmit latiem.
Sabiedrības par atklātību “Delna” bijusī prezidente Inese Voika, atgriezusies Latvijā pēc mācībām ASV, ir pārsteigta par prāvajiem grozījumiem šī gada budžetā, “iegrozot” tajā 130 miljonu latu. Valsts galvenās amatpersonas skaidro, ka ekonomiskā attīstība esot tik strauja, ka daudz miljonu sakrājies. Ja attīstības ātrums nemainīsies, jādomā, ka nākamgad, pirms 9. Saeimas vēlēšanām, grozāmā summa būs vēl lielāka.
Pieticīgajam vidusmēra iedzīvotājam nejūtamā valsts straujā attīstība novedusi pie inflācijas, kas no maciņiem santīmu vietā velk latus. Līdz katastrofai nav tālu, skaidro lietpratēji, jo degvielas pašreizējais cenu kāpums un turpmāk paredzamais pa spirāli aizraus līdzi visas tautsaimniecības nozares un arī mūs, patērētājus, kopā ar tukšajiem maciņiem.
Vispārējās dārdzības ķēdē neatpaliek arī “Latvijas Pasts”, prasot Regulatoram atļaut vienkāršo iekšzemes vēstuļu sūtīšanai ieviest 22 santīmu marku. Tas notikšot ar nākamā gada janvāri, kad neapšaubāmi dārgāki kļūs arī preses izdevumi.
Pēdējo “Privāto Dzīvi” pāršķirstot, kļuva nelabi, ieraugot jau pasirmo kādreizējo tautfrontieti, kas Bauskas novadā mangoja balsis pirms Augstākās Padomes vēlēšanām 1990. gadā, mīļotās apskāvienos šīs vasaras pasaules ceļos. Neskaidra sākumkapitāla izcelsme un ienesīgi amati, vara, alkatība, augstprātība un visam pāri bauda, ko nodrošina, “taupīgi dzīvojot”, uzkrātie miljoni, – tāds manā skatījumā ir “Privātās Dzīves” varonis – sirmot sākušais vidējais stipri turīgais Latvijas iedzīvotājs. Tomēr ir vietiņa arī cerībai. Ar laiku nokritīs pīrsingi, aizklāsies nabas un korumpētās elites vietā nāks uzņēmīgāka, latviskāka un tīrāka paaudze.
Skaistajos pilsētas svētkos nepagāju garām parakstu vākšanas vietai pret DUS būvniecību Bauskas sirdī. “Vecie muļļas” (termins “Bauskas Dzīves” mājaslapā internetā) ir gandarīti, ka savas pilsētas aizstāvju stafete nonākusi jaunāku, zinošāku un apsviedīgāku cilvēku rokās. Viņu pūliņu iznākums parādīs, kam Latvijā pieder vara – tautai vai privātīpašniekam.
