Par tiem 15 latiem par gultasdienu, ko VOAVA maksā ārstniecības iestādei, nevar veikt komplicētu izmeklēšanu un vēl profilaktiskās pārbaudes, saka slimnīcas rīkotājdirektora vietniece ārstnieciskajos jautājumos Zinaida Vītola.
Par tiem 15 latiem par gultasdienu, ko Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra (VOAVA) maksā ārstniecības iestādei, nevar veikt komplicētu izmeklēšanu un vēl profilaktiskās pārbaudes, saka slimnīcas rīkotājdirektora vietniece ārstnieciskajos jautājumos Zinaida Vītola. Jūnija sākumā to izjuta pensionāre V.
Uz slimību neattiecas
Vēstulē redakcijai bērsteliete raksta: “Lēkmes ar elpas trūkumu un žņaugšanas sajūtu krūtīs atkārtojās. Pati mājās ar zālēm tās nespēju uzveikt. Esmu 2. grupas invalīde, pārciests infarkts. Dzīvojot ārpus Bauskas, nevaru izbraukāt uz pārbaudēm, turklāt uz dažām no tām ir ilgi jāgaida. Tāpēc piekritu ģimenes ārstes ieteikumam iet slimnīcā, lai pārbaudes veiktu tur.”
Pacientei V. slimnīcā veik ti dažādi izmeklējumi, turklāt pat tie, kas uz viņas diagnozi neattiecas, tā, izskatot vēstuli, saka Zinaida Vītola. Viņa spriež, ka ģimenes ārste pacienti nepamatoti nosūtījusi uz slimnīcu. Pārbaudes bija jāveic iepriekš saziņā ar ģimenes ārstu.
Neapmierinātās pacientes izmeklēšanai pārtērēti visi limiti, jo, piemēram, pie acu ārsta viņa bijusi divas reizes, veikta sonogrāfija, ehokardiogrāfija, sieviete nosūtīta pie ginekoloģes, kura ieteikusi profilaktiski veikt mamogrāfiju. Tas slimnīcā atteikts, skaidrojot, ka jāsaņem norīkojums no ģimenes ārsta un tad jādodas uz krūšu pārbaudi poliklīnikā. Atteikums darījis V. piktu.
Sūta ārstēties
Zinaida Vītola uzsver, ka slimnīcā pacientam jānonāk jau izmeklētam. Ģimenes ārsts izlemj, kādas pārbaudes un analīzes vajadzīgas. Turklāt ārstēšana ne vienmēr jāveic slimnīcā, uzsver Z. Vītola. Izņēmums ir akūtas situācijas, kad kaite saasinās piepeši, apdraud cilvēka dzīvību vai arī diagnoze nav skaidra. Tad tiek veikti dažādi izmeklējumi, lai precizētu, ko īsti ārstēt, kāda palīdzība vajadzīga, skaidro Z. Vītola.
Viņa uzsver, ka ne jau tāpēc, ka ārsti negribētu pacientam palīdzēt, bet tieši ierobežotu finansiālu iespēju dēļ ārstniecības iestāde neveic visu, ko pacients varbūt vēlētos. Cita lieta, ja par izmeklējumiem maksā pats, minētajai pacientei tad būtu jāšķiras no vairākiem desmitiem latu dienā, piebilst Z. Vītola.
“Aklie” noteikumi
Vēstules autorei nav iemesla būt neapmierinātai, jo viņa uz slimnīcu sūtīta nevis pārbaudēm, bet ārstēšanai. To apstiprina arī VOAVA Zemgales nodaļas kontroles un līgumu daļas ekspertīzes ārsts Uldis Eimuss: “Cilvēciski varu saprast, ka no Bērsteles un citiem pagastiem izbraukāt uz pārbaudēm pie speciālistiem Bauskā nav vienkārši. Diemžēl Ministru kabineta noteikumi neņem vērā, kur un kādos apstākļos dzīvo ārstniecības iestādes pakalpojumu ņēmējs. Turklāt paciente, iestājoties slimnīcā, ir parakstījusi līgumu, kurā fiksēti slimnīcas pienākumi, un tie neparedz profilaktisku izmeklējumu veikšanu.
Attiecībā uz mamogrāfiju – sievietēm noteiktā vecumā ambulatori tā ir pieejama bez maksas. To finansē VOAVA. Nav arī tā, ka slimnīca nedod iespēju veikt izmeklējumus. Šādam nolūkam par atbilstošu samaksu pacients var izmantot dienas stacionāru, un Bauskas slimnīcā tāds ir.”
Neliekas zinis
Vēstulē V. norāda arī uz apstākļiem terapijas nodaļā: “Mani ievietoja 6. palātā. Tajā, šķiet, kopš padomju laikiem nav veikts kosmētiskais remonts, grīdas klājums bojāts. Darbojas tikai viena no divām “pogām”, kas paredzētas medicīniskā personāla izsaukšanai. Sanitārajā mezglā ūdens ne izlietnē, ne vannā prom netecēja. Bijām trīs pacientes, apmazgāties vajadzēja palātā. Pēc mūsu lūgumiem izlietni iztīrīja, bet par vannu nelikās zinis.
Lai nebūtu jālieto viena tualete ar vīriešiem, uz mūsējo nāca arī pacientes no blakuspalātas, īpaši traucējoši tas bija naktīs. Ieveda kādu smagi slimu sievieti, kura gulēja nemaņā un nemodās. Sanitāre uztraucās, ka gulta būs slapja, bet nodaļā pamperu nav. Jāaizņemas no kāda cita slimnieka, bet kurš par to maksās? Piedāvājos to izdarīt, bet naudu no manis neņēma. Vēlāk naktī es palīdzēju slimniecei nokārtoties un izlēju šīberi.”
Varētu būt labāk
Paciente uzskata, ka tās ir elementāras lietas, kas ir jānokārto. Uz slimnīcu neviens nedodas prieka pēc, vismaz apstākļi varētu būt tādi, lai ārstēšanās ir vieglāka, uzskata V. Jācer, ka to Bauskas slimnīca centīsies sasniegt, izlietojot tos 100 tūkstošus latu, kas saņemti, veicot grozījumus šī gada valsts budžetā. Vismaz mērķis ir cerīgs, jo norādīts, ka nauda piešķirta tieši pacientu aprūpes un ārstniecības vides uzlabošanai.
***
Viedokļi
– Pacientes V. ģimenes ārste Sandra Lapsa-Ārenta: “Saprotu, ka izmeklēšana jāveic iepriekš, taču nepiekrītu, ka uz slimnīcu V. nosūtīju bez iemesla. Viņai ir sirds un asinsvadu saslimšana, invaliditāte. Vai jāsagaida tāda lēkme, ka jāsauc ātrie? Doktorātā varu veikt tikai dažus izmeklējumus, un pacientiem no laukiem tiešām nav vienkārši izbraukāt uz Bausku, lai tiktu pie speciālista poliklīnikā. Tāda problēma ir visiem ārpus pilsētas praktizējošiem dakteriem.”
– Ģimenes ārste Santa Gulbe: “Tās nav medicīniskas, bet sociālas problēmas. Saprotu, ka slimnīcai nav daļas, ka pacientiem nav naudas, ko maksāt, ka viņi nevar izbraukāt uz poliklīniku. Tāpēc arī man ir nācies sūtīt uz slimnīcu nepilnīgi izmeklētu pacientu. Nav labi, ja ģimenes ārstiem šādi veidosies konflikts ar slimnīcas mediķiem. Turklāt pēc ārstēšanās Stradiņa slimnīcā, Gaiļezerā un citur cilvēki atved izrakstus, kuros parādās, ka izmeklēšana veikta pamatīgi. Cits finansējums un attieksme?”
– Ģimenes ārsts Uldis Mantons: “Zinu, kādi ir noteikumi, un cenšos tos ievērot, tomēr ir pārbaudes, ko var veikt tikai slimnīcā. Taču skaidrs, kā dzīvo mani pacienti, cik maksā autobusa biļete. Vienu dienu jābrauc uz Bauskas poliklīniku nodot analīzes vai uz rentgenu, pēc tam turp jādodas saņemt atbildes. Pa pastu tās nesūta ne ārstam, ne pacientam.
