Džhumpa Lāhirī. «Vārdabrālis». Indiešu izcelsmes jaunas rakstnieces romāns, kas vēsta par mokošiem identitātes meklējumiem, patiešām ir izcils.
Džhumpa Lāhirī. “Vārdabrālis”
Indiešu izcelsmes jaunas rakstnieces romāns, kas vēsta par mokošiem identitātes meklējumiem, patiešām ir izcils. Milzīgās, eiropiešiem vēl neizdibinātās Austrumu literatūras potences latviešu lasītājiem pakāpeniski atklāj arī Latvijas izdevniecības.
Kad pirms vairākiem gadiem iznāca Indijas mūsdienu populārākās autores A. Rojas darbs “Mazo lietu dievs”, daudzi jutās kā jaunu Ameriku atklājuši. Un tam bija iemesls – no romāna lappusēm burtiski lauzās ārā brāzmojoša dzīvības enerģija, ietērpta bagātā, krāšņā valodā, pretstatā jau krietnu laiku literatūrā dominējošam minimālisma stilam. Tā vien šķita, ka eiropiešu un amerikāņu rakstnieki jau gandrīz gadsimtu ir iestrēguši Z. Freida sentencēs, aizmirstot, ka realitāte nebalstās vienīgi uz psihoanalīzes principiem.
Dž. Lāhirī romāna varonis ir jauneklis, kuram tēvs devis īpatnēju vārdu Gogolis. Dēls ticis pie šāda neparasta vārda tāpēc, ka tēvs ir krievu 19. gadsimta autora cienītājs un ar šo rakstnieku saistītu citu iemeslu dēļ. Amerikā dzimušais bengāļu puisis ir pārliecināts, ka integrēties sabiedrībā viņam traucē dīvainais vārds. Taču īstais iemesls ir nespēja justies piederīgam. Visu laiku jaunais cilvēks meklē atbildi uz jautājumu, vai viņš ir bengālis vai amerikānis? Patiesībā nevienai no atšķirīgajām kultūrām puisis īsti nepieder, un līdz ar to viņam nav noteiktas identitātes.
Dž. Lāhirī romāna varonis tikpat labi varētu būt krievs, polis vai latvietis trimdā. Tieši apbrīnojamā spēja vienlaikus personificēt un vispārināt mūsdienās tik raksturīgo identitātes problēmu indiešu autores darbu ļauj ierindot īpaši vērtīgu grāmatu kategorijā.
Viljams Fjenness. “Sniega zosis”
Tik harmonizējošu grāmatu sen nav nācies baudīt. Pat vārds “lasīt” šķiet neiederīgs, jo process ir mierīga, lēna iedziļināšanās, kas relaksē un rada plūstošai gaismai līdzīgu sajūtu. Pārsteidzošākais ir tas, ka grāmata atstāj brīvu un plašu telpu lasītāja pārdomām.
Jaunā britu rakstnieka (viņam ir 26 gadi) debijas romāns ir emocionāls un maigs. Anotācijā norādīts, ka “Sniega zosis” atzītas par veiksmīgāko dabas un ceļojumu grāmatu, kas izdota pēdējos gados. Negribētos piekrist žanra tik šauram definējumam, jo romāna pamatdoma ir daudz dziļāka. Tas ir stāsts par mājām un piederību, par dažādiem ceļiem, kādus cilvēki izvēlas, lai beidzot nokļūtu mājās.
“Garāmskrejošas pazīšanās vietā es vēlējos ciešas pieķeršanās saites. Vēlējos, lai tas, ko redzu un dzirdu, ir saskaņā ar to, ko atceros…” raksta V. Fjenness.
