Biedrības «Bauskas pašvaldību apvienība» vietvaru vadītāji pieredzes apmaiņas braucienā uz Rīgas rajona Mālpils pagastu devās 2. septembrī.
Biedrības “Bauskas pašvaldību apvienība” vietvaru vadītāji pieredzes apmaiņas braucienā uz Rīgas rajona Mālpils pagastu devās 2. septembrī.
Līdz šim biedrības sēdes notikušas rajona pagastos. Ņemot vērā, ka būts visās rajona vietvarās, organizācijas dalībnieki ieviesuši jaunu tradīciju. Tie pašvaldību vadītāji, kuri Bauskas rajonā ir ienācēji no citiem Latvijas novadiem, tagadējos kolēģus pēc jaunām ierosmēm ved uz savām bijušajām dzīvesvietām. Pagājušās nedēļas pēdējā darbdienā apmeklētais Mālpils pagasts ir Īslīces pagasta padomes priekšsēdētājas Veras Purmales dzimtā puse.
Mūspusē trūkst līdzīgu vietu
Ceļā uz Mālpili pirmā apstāšanās bija atpūtas parkā “Rāmkalni”, kas atrodas Rīgas rajona Inčukalna pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā. Parka īpašnieks Viktors Grūtups izrādīja vairākas ģimenes atpūtai piedāvātās izklaides – “lidojošo krēslu”, rodeļus jeb vasaras bobsleju, trase esot garākā Baltijā, velosipēdu un slēpju nomas iespējas parka izstrādātajiem maršrutiem, kā arī bērnu vasaras autoskolu ar elektromobiļiem. Vēl “Rāmkalnos” ar laivu var pavizināties pa Gauju, no kalna noripot “dullajā bumbā”, pasēdēt krodziņā vai izmantot banketu zāli, kā arī nopirkt nepieciešamo veikaliņā.
Mūspuses vietvaru vadītāji uzzināja, ka “Rāmkalnu” atrakciju būvei piesaistītas arī Eiropas Savienības (ES) finanses. Drosmīgākie izbaudīja braucienu ar rodeli, batupu jeb jautrās gumijas un “lidojošā krēsla” atrakciju. Kā atzina pašvaldību vadītāji, Bauskas rajonā līdzīgas atpūtas un izklaides vietas neesot.
Ieguvums – lielas ražotnes
Mālpils pagastā mūspuses pagastu vadītājus sagaidīja pašvaldības padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs. Viņš iepazīstināja ar lielākajiem vietējo iedzīvotāju darba devējiem – SIA “Laiko” mēbeļu sagatavju ražotni, kas ir Latvijas un Austrijas kopuzņēmums, un SIA “Mālpils piensaimnieks”.
SIA “Laiko” dažādos cehos notiek bērzu skaidu sagatavošana, līmēšana noteiktos izmēros, urbšana un zāģēšana, krāsošana u. c. darbi, informēja uzņēmuma ražošanas direktors Edgars Neifelds. Lētākie un vienkāršākie produkti esot matraču brusas, vēl sabiedrībā ražo biroja krēsla daļas (piemēram, elkoņu balstus), dekoratīvos frēzējumus, furnitūras utt. Ekonomējot līdzekļus, iekārtas uzņēmumā veido uz vietas. Jumta modernizācijai piesaistīts ES finansējums.
Kā ievēroja Bauskas rajona pašvaldību vadītāji un “Bauskas Dzīve”, smagajos darba apstākļos (karstums, bezgaiss) strādā pārsvarā jaunāka gadagājuma ļaudis.
SIA “Mālpils piensaimnieks” valdes priekšsēdētājs Rolands Jomerts uzņēmuma apmeklētājus informēja, ka “Mālpils piensaimnieks” ražo svaigos un tā saucamos vecos sierus, piemēram, Holandes. Dienā sabiedrība pārstrādā 50 tonnu piena – 30 tonnu pērk par Ls 0,19 (bez PVN) no vietējiem un apkārtnes pagastu zemniekiem, bet 20 tonnu no citiem piena pārstrādes uzņēmumiem. Šajā procesā nodarbināti apmēram 70 cilvēki.
Sieram patīk, ka auklē
Siera gatavošana “Mālpils piensaimniekā” notiek pēc tradicionālām metodēm, neizmantojot konservantus. Darbiniekiem neesot viegli, smagie siera rituļi un kluči daudz jāpārcilā. “Mūsu darbā svarīgs ir cilvēkfaktors. Siers ir kā mazs bērns. Tas mīl, ka viņu auklē,” sacīja R. Jomerts.
Mūsu rajona pašvaldību vadītāji bija arī Mālpils kultūras namā (pašlaik sākot 18. darba sezonu), kas izveidots par kultūras centru. Tā gada budžets – 79 tūkstoši latu. Šeit atrodas arī pagasta mūzikas skola (klavieru, čella, vijoles, ģitāras, saksofona apmācība) un mākslas skola (zīmēšanas, gleznošanas, keramikas un mākslas valodas mācība), bibliotēka un tautas lietišķās mākslas (aušana) studija “Urga”, kas lībiešu valodā nozīmējot ‘upe’.
Vizītes oficiālajā noslēgumā rajona pagastu vadītāji kopā ar “Bauskas Dzīvi” apmeklēja Martas un Oto Skulmes memoriālo muzeju. Tas atrodas pie Mergupes krasta, 95 metrus virs jūras līmeņa. Brauciena beigās pagastvīri un sievas saviesīgas sarunas risināja Mālpils viesu namā “Upeskrasti”.
Pie mums sakoptāki lauki
Codes pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Āboliņš, dodoties pieredzes apmaiņas braucienos, salīdzinot paša vadīto pašvaldību ar redzēto. Nereti tādā veidā viņš izdomājot risinājumus līdzīgām problēmām.
Savukārt Vecsaules vietvaras vadītājs Juris Cielavs sacīja: “Mālpils pašvaldība vērsta uz lielu ražošanas kompleksu attīstību, bet mēs – uz lauksaimniecisku darbību – graudkopību un lopkopību. Ņemot vērā, ka mums ir mazāks iedzīvotāju skaits – 2300, bet teritorija tikai 16 tūkstoš hektāru, nevaram attīstīties tikpat labi kā Mālpilī. Tomēr zemi mēs apstrādājam vairāk. Šeit ievēroju, ka lielas platības netiek apsaimniekotas vispār.”
Valdis Veips, Gailīšu pagasta padomes priekšsēdētājs, atzina: “Mālpilī ir vairāk ražotņu nekā Gailīšos. Apmeklētais pagasts ir gandrīz trīs reizes lielāks. Gailīšu pagastā ir 8017 hektāru.” V. Veips arī ievērojis, ka viņa vadītajā pagastā lauki tiek apstrādāti daudz labāk. Mālpilī tie aizauguši pat pie centra. Kopumā Bauskas rajonā pagasti ir daudz vairāk kopti nekā apmeklētajā Vidzemes vietvarā. Tomēr Mālpils esot labs piemērs ES fondu līdzekļu piesaistes ziņā un uzņēmumu attīstībā, rezumēja V. Veips. Līdz šim pēc līdzīgiem pieredzes apmaiņas braucieniem noskatīti, piemēram, koka soli un bērnu rotaļlaukums, piebilda Gailīšu vietvaras vadītājs.
Īslīces pagasta padomes priekšsēdētāja Vera Purmale dzimtās puses ļaudis, salīdzinot ar zemgaliešiem, raksturoja kā daudz vienkāršākus, pieticīgākus un izpalīdzīgākus. Viņa pamanījusi skaistās ielu norādes Mālpils ciemata centrā. Īslīces un Mālpils pagasts esot pilnīgi atšķirīgi, pirmajā augsnes vērtība sasniedzot 66 balles, bet Mālpilī tikai 33 balles.
– Lappusi sagatavojusi
***
Uzziņai
– Mālpils – mūsdienīgs lauku ciemats – 60 km no Rīgas. Pagasts atrodams Rīgas rajona pašos austrumos, un tas robežojas ar Cēsu un Ogres rajonu.
– Tā teritorija – 22093 ha. No tiem meži – 11404 ha, lauksaimniecībā izmantojamā zeme – 8868 ha, bet nelauksaimnieciskā zeme – 1831 ha.
– Mālpilī dzīvo apmēram 4300 iedzīvotāju, oficiāli reģistrēti apmēram 50 bezdarbnieku.
– Šeit darbojas sešas izglītības iestādes.
Mālpils pagasta padomes priekšsēdētāja A. Lielmeža un vietvaras informācija
***
Uzziņai
– Lielākais Mālpils pagasta uzņēmums SIA “Laiko” dibināts 1994. gadā.
– Tajā nodarbināti apmēram 500 pagasta un tuvākās apkārtnes iedzīvotāju.
– Ražošanā nepieciešamos finierklučus pērk Latvijā, Lietuvā un Krievijā.
– Kopumā mēnesī tiek apstrādāts 5000 bērzu apaļkoku.
– Produkciju eksportē uz 12 valstīm.
– Pērn kopējais apgrozījums bijis 6,3 miljoni latu.
– Vidējais darbinieku atalgojums – ap 300 latu. Atsevišķos darba posteņos – 100 vai 500 latu.
Uzņēmuma ražošanas direktora E. Neifelda informācija
