Baušķenieks Ivo ieradās redakcijā, lai pastāstītu, kādas likstas viņam sagādājuši santehniķi.
Baušķenieks Ivo ieradās redakcijā, lai pastāstītu, kādas likstas viņam sagādājuši santehniķi.
Viņš atzīst, ka daļēji pats bijis vainīgs, paļaudamies uz meistaru godaprātu. “Vēlos, lai manis stāstītais kļūtu citiem par labu mācību,” piebilst Ivo.
Izbūvējot māju, Ivo nolēma, ka lūgs speciālistus ierīkot aprīkojumu vannas istabā. Pāris kvadrātmetru lielajā telpā vajadzēja uzstādīt sešus santehnikas mezglus, bija jāierīko arī caurules līdz izlietnei virtuvē. Paziņas ieteiktie meistari ieradās un par darbiem pieprasīja 140 latu – 20 latu par katru “točku” jeb ierīkojamo mezglu. Visi darbam nepieciešamie materiāli bija jāgādā saimniekam pašam. Ivo pieprasītā summa šķita liela, taču paziņas mierināja, ka tā jau tagad par šādiem darbiem prasot.
Meistari ieradās un paveica visus priekšdarbus, ievietoja un savienoja caurules. Par paveikto Ivo meistariem samaksāja paredzētos 140 latus. Pēc tam saimnieks lūdza darbus nedaudz pārtraukt, jo vēlējās vannas istabā ieklāt flīzes, kas nosegtu visas sienā iebūvētās komunikācijas. Kad apdares darbi bija paveikti, Ivo aicināja santehniķus paredzētās vietās pievienot izlietni, vannu, tualetes podu, radiatoru un dvieļu žāvējamo. Taču liels bija Ivo izbrīns, kad meistari paziņoja – par šo darbu jāmaksā 40 latu. Šāda meistaru rīcība saimniekam šķita pārāk liela nekaunība, tāpēc viņš no turpmākas sadarbības atteicās.
“Sameklēju citu santehniķi, kurš man pabeidza visus darbus. Viņam, protams, par to samaksāju tos pašus 40 latus. Tiesāties ar iepriekšējiem meistariem neiešu, nav jau arī man nekādu dokumentu. Gribu citus brīdināt, lai arī uzticami un paziņu pozitīvi raksturoti šķiet dažādi speciālisti, tomēr pirms darbu sākuma ir stingri jāvienojas. Jānoslēdz rakstveida līgums, kurā jānorāda, kas, par kādu summu un kādā laikā tiks padarīts. Tāda nu ir šodienas skarbā realitāte – uzticēties nevienam nevar,” tā Ivo.
