«Cik man ir gadu? tikpat, cik maniem jāņtārpiņiem. tik, cik es spīdu,» ar šādām O. Vācieša dzejas rindām par savu jubileju runā Bārbeles pagasta bibliotēkas vadītāja BRIGITA KRAUZE.
“Cik man ir gadu? tikpat, cik maniem jāņtārpiņiem. tik, cik es spīdu,” ar šādām O. Vācieša dzejas rindām par savu jubileju runā Bārbeles pagasta bibliotēkas vadītāja BRIGITA KRAUZE. Pirmdien, 12. septembrī, viņai būs skaista dzimšanas diena.
Dzeja Brigitai ir lielisks veids, kā relaksēties. “Noteikti tāpēc, ka pasaulē nācu Raiņa dzimšanas dienas mēnesī. Arī Saules dainas man sniedz vislielāko atpūtu, it īpaši, ja tās lasu ar dziļu izpratni,” atzīst Brigita. Jau mācoties kultūras darbinieku tehnikumā, sapratusi, ka kultūra ir īstā joma viņas dzīvē. “Esmu piepildījusi savas mammītes lūgumu. Viņa vēlējās, lai mēs, trīs māsas, savu dzīvi saistām ar kultūru,” atklāj gaviļniece.
Ieejot Brigitas mazajā valstībā – pagasta bibliotēkā –, ir redzams – ja kaut kas tiek darīts, tad pamatīgi. Bauskas Centrālās bibliotēkas direktore Baiba Tormane izteicās: “Brigita ir viena no visaktīvākajām un darbīgākajām bibliotēkas speciālistēm. Viņa ir pārvarējusi barjeru un uzdrošinājusies rakstīt projektus, kuri tikuši atbalstīti Valsts kultūrkapitāla fondā. Ar saviem darbiem rajonā un Latvijā ir parādījusi, ko var paveikt, ja ļoti vēlas. Lielu darbu ieguldījusi novadpētniecībā. Viņas vadītā bibliotēka ir īsts kultūras centrs. Brigitas organizētie pasākumi ir pārdomāti, emocionāli un vajadzīgi. Viņa uztur saikni ar bārbeliešiem un prot radīt kopības izjūtu.”
Jubilārei piemītošā precizitāte un akurātums bija jaušams, kad viņa mums mājās rādīja neparastus albumus. Vīram Ilgaram tīk fotografēt. Vairākas reizes gadā, parasti divatā, dažreiz pievienojas dēls Gatis un meita Elīna ar ģimeni, viņi brauc aplūkot dažādus Latvijas novadus. Ikreiz tiek uzņemti daudzi foto, kuri apkopoti albumos “Ūdeņi”, “Dabas krāsas”. Jau divus gadus esot jauns hobijs – Latvijas ceļvežos izpētīt baznīcas un tās fotografēt. Brigita rūpējoties par baznīcu aprakstiem, esot ļoti grūti sameklēt informāciju par tām. Braucot ekskursijās, uzzinājuši, ka Latvijā četrās vietās atrodami ģeogrāfiski veidojumi ar Staburaga nosaukumu.
“Bērnībā ar ģimeni regulāri ceļojām. Pirmo brīvdabas izrādi noskatījos Staburagā pie Kokneses. No izbraukumiem par piemiņu atvedam suvenīrus, ir sakrājusies krūžu kolekcija – no sīkākās līdz lielai māla krūzei,” teic gaviļniece.
Brigita ir īpaši emocionāla. viņa ar asarām acīs stāstīja par tiem mirkļiem, kad kļuvusi par vecmāmiņu mazdēliem Emīlam un Tomam.
